Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valde un dome ierosinājusi 18.februāri pasludināt par Valsts valodas dienu un turpmāk to atzīmēt katru gadu, rīkojot dažādus sarīkojumus un diskusijas.
Gaidāmais referendums 18. februārī par krievu valodu kā otru valsts valodu parādīs, kuri Latvijas pilsoņi ir savas valsts nodevēji, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100g kultūras" sacīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Tuvojoties referendumam, Latvijas inteliģences pārstāvji arvien atklāj citas problēmas, kas sabiedrības saliedētību kavē gadu garumā,vēsta Latvijas Radio.
Kompānijas Betsafe bukmeikeri prognozē, ka referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, piedalīsies 61% balsstiesīgo. Balsis "par" grozījumiem atdos 26,5%.
Krievijas režīma opozicionāri, partijas "Demokrātiskā savienība" dibinātāja disidente Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs, uzsver nepieciešamību referendumā balsot pret divvalodību.
No Krievijas izvēles būs atkarīgs, vai referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai rezultāti ietekmēs abu valstu attiecības, trešdien "Vienotības" videosarunā sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Laikraksts Zemgales Ziņas vēsta: pirmdien un otrdien jelgavnieku pastkastītēs nonākušas skrejlapas, kas izveidotas kā pastkartītes un uzrunā «cienījamo latvieti».
Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā trešdien notiks starptautiska konference, kurā savu vērtējumu par latviešu valodas situāciju Latvijā sniegs vairāku valstu eksperti, viņu vidū EP lielākās politiskās grupas ETP priekšsēdētājs Žozefs Dauls un bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, aģentūrai BNS pastāstīja Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres asistente Renāte Mikučevska.
Lai gan Igaunijas konstitūcijā, līdzīgi kā Latvijas Satversmē, nav negrozāmu pantu, šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, ka kāds rosinātu līdztekus igauņu valodai jautājumu par valsts valodas statusu Igaunijas konstitūcijā noteikt vēl kādai valodai - saka Igaunijas bijušais tieslietu ministrs un viens no Igaunijas konstitūcijas autoriem Juri Adams.
Lai izrādītu savu atbalstu latviešu valodai, iedzīvotāji tiek aicināti piespraust lentītes Latvijas karoga krāsās pie sava un savu tuvāko apģērba, atgādinot par pilsoņa pienākumu sestdien, 18.februārī, doties uz referendumu.
Valsts policijai (VP) nav informācijas, ka sestdien paredzētajā valodas referendumā būtu iespējamas kādas provokācijas. Valsts policija un Drošības policija šajā dienā strādās pastiprinātā režīmā.
Atsaucoties biedrības “Demokrātiskie patrioti” un Rīgas Domes (RD) „Demokrātisko patriotu” (DP) frakcijas uzaicinājumam, Rīgā ieradīsies Krievijas režīma opozicionāri un cilvēktiesību aktīvisti – partijas “Demokrātiskā savienība” (DS) dibinātāja, disidente Valērija Novodvorskaja un DS biedrs, Maskavas Valsts Universitātes profesors Konstantīns Borovojs.
Pie Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) līdz 18. februāra referendumam plīvos Latvijas karogs - tā mediķi pauž savu nostāju latviešu valodas jautājumā.
Galvenie impulsi divvalodības referendumam, kas Latvijā notiks sestdien, nākuši no Krievijas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Šodien Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Dr. theol. Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arīmanifesta atbalstītāji parakstīja Labas gribas manifestu.
Mācītājs Juris Rubenis sācis rakstīt uzmetumu “Labas gribas manifestam”, kas aicinās uz izlīgumu visu tautību cilvēkus Latvijā. TV 3 raidījumā “Nekā Personīga” Rubenis mudina atteikties no egocentriskiem mēģinājumiem ar vēstures faktiem pierādīt, kura no tautām vairāk cietusi.
Kopš atklāts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informatīvais tālrunis, tuvojoties tautas nobalsošanai par oficiālu divvalodību Latvijā, saņemti jau vairāk nekā tūkstoš zvanu, informēja komisijas preses sekretāre Kristīne Bērziņa.
Nacionālā apvienība (NA) pirmsreferenduma kampaņas pasākumiem plāno izmantot vairāk nekā 20 tūkstošus latu, savukārt "Vienotība", kas arī pirms referenduma izvērš kampaņu, pagaidām izdevumu apmēru neatklāj.
Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) uzskata, ka politiķiem ir jādod skaidrs signāls, ka latviešu valoda pašlaik nav apdraudēta un situācija nav salīdzināma ar 90.gadiem, tā nedēļu pirms tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas paredz Latvijā ieviest divvalodību, uzsvēra centra direktore Anhelita Kamenska.