Lai gan Igaunijas konstitūcijā, līdzīgi kā Latvijas Satversmē, nav negrozāmu pantu, šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, ka kāds rosinātu līdztekus igauņu valodai jautājumu par valsts valodas statusu Igaunijas konstitūcijā noteikt vēl kādai valodai - saka Igaunijas bijušais tieslietu ministrs un viens no Igaunijas konstitūcijas autoriem Juri Adams.
Viņaprāt, Latvijā šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka pārāk viegli varam grozīt Satversmi un pārāk daudz referendumus rosina iedzīvotāji, vācot parakstus, intervijā Latvijas Radio saka Adams.
"Manuprāt, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir kaut kas tāds, kas bija ļoti populārs divdesmitā gadsimta sākumā, taču mūsdienu pasaulē tas kļuvis par traucēkli, par instrumentu, ko izmanto nenozīmīgi opozīcijas spēki, tā apgrūtinot valdības un visas sabiedrības dzīvi.
Es neatbalstu ideju, kad kaut ko var iniciēt savācot iedzīvotāju parakstus, tas nav labs veids kā strādāt normālā valstī un ir ne tikai enerģijas, un laika tēriņš, tā ir arī pamatīga naudas izšķiešana, turklāt rezultāts varbūt tāds, ka pretrunas sabiedrībā tikai pastiprinās. Tādēļ, manuprāt, ja Latvija izslēgs no Satversmes iespēju tautai iniciēt referendumu, tad iespējams valsts procesi Latvijā kļūs daudz labāki.
Manuprāt, Igaunija ir viena no retajāmā valstīm pasaulē,kur ikviens zina par gaidāmo valodas referendumu Latvijā. Mēs visi raugāmies uz to ar zināmām bažām, neviens gan nedomā ka referendums būs veiksmīgs, taču mēs saprotam,ka tie spēki kas jau vismaz divdesmit gadus mēģina Igaunijā noorganizēt ne igauņu un Latvijā ne latviešu iedzīvotājus dažādos veidos iebilst pret valsts nacionālajām interesēm,Latvijā diemžēl, ir guvuši panākumus.Un tam būs ilgtermiņa sekas, jo pašmāju mieru Latvijā būs grūti atjaunot, turklāt vēsturiskā pieredze rāda, ja šiem spēkiem veicas kaut ko panākt vienā no Baltijas valstīm, viņi noteikti mēģinās ko līdzīgu veikt arī citās Baltijas valstīs, tādēļ, mēs domājam, ka šīs akcijas vēlāk mēģinās atdarināt arī Igaunijā.
Referendumam par otru valsts valodu Latvijā uzmanību pievērš arī Lietuva. Lietuvas Seima parlamentārā grupa "Par latviešu un lietuviešu vienotību" aicina Latvijas pilsoņus - lietuviešus un citu tautību pārstāvjus - referendumā balsot "pret". Parlamentārās grupas vadītājs Gintars Songaila Latvijas Radio norāda, ka šī ir iniciatīva, kas var būt bīstama visām Baltijas valstīm. Latvijai viņš novēl referendumā skaidri un pārliecinoši pateikt, ka šeit vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.