Pagaidām iecirkņos ārvalstīs referendumā par krievu kā otro valsts valodu nobalsojuši 168 pilsoņi jeb 0,31% no vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) līdz plkst.8 apkopotā informācija.
Visaktīvākie vēlētāji pagaidām ir Igaunijā, kur savu izvēli pauduši 30 pilsoņi. Līdzīga Latvijas pilsoņu aktivitāte vērojama arī Norvēģijā un Zviedrijā. Savukārt Krievijā esošajos iecirkņos savu izvēli jau pauduši 22 pilsoņi - 16 Maskavā, pieci Sanktpēterburgā un viens Pleskavā.
Kā ziņots, pirmās stundas laikā pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 25 200 balsotāju jeb 1,63% no kopējā vēlētāju skaita.
Rīgā pirmajā stundā nobalsojis 6551 vēlētājs jeb 1,6%,Vidzemē - 7648 jeb 1,87%, Latgalē - 3537 jeb 1,5%, Kurzemē - 35gaidām ir Igaunijā01 jeb 1,71%, savukārt Zemgalē - 3894 vēlētāji jeb 1,68% no kopējā vēlētāju skaita.
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.