Tallina nebaidās, ka Latvijā gaidāmā tautas nobalsošana par krievu kā otru valsts valodu varētu atstāt politisku ietekmi arī uz Igauniju, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
"Gaidāmais referendums ir Latvijas iekšējs jautājums. Eiropā ir maz valstu, kurās būtu vairāk nekā viena oficiālā vai valsts valoda, piemēram, viena oficiālā valoda, neskatoties uz daudznacionālu sabiedrību, ir gan Krievijā, gan Vācijā. Tam ir būtisks iemesls, piemēram, Latvijas gadījumā ir tikai viena valsts, kas var parūpēties par latviešu valodu un tās kultūras mantojumu, proti, Latvija,"uzsvēra Paets.
Paets uzskata, ka Igaunijas krievvalodīgie izprot, kādēļ ir būtiski zināt igauņu valodu, jo tas dodot priekšrocības gan mācībās augstskolās, gan darba tirgū. "Vairums Igaunijas iedzīvotāju apzinās, ka Igaunija ir vienīgā valsts pasaulē, kur mēs varam saglabāt igauņu valodu!" Tāpat viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijā ir skatāmas teātra izrādes krievu valodā, ir pieejami krievvalodīgie masu mediji un krievu literatūra.
Igaunijas ārlietu ministrs, kas šodien Latvijā atrodas oficiālā vizītē, uzsvēra, ka pēc 18.februāra Latvijai vajadzētu koncentrēties uz citām aktualitātēm, piemēram, ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem. "Pēc šīs sestdienas notikumiem dzīvei būtu jāieiet normālās sliedēs!"
Paets noliedza, ka būtu ieradies vizītē referenduma priekšvakarā, lai paustu savu solidaritāti Latvijai. Viņš zinājis par gaidāmo tautas nobalsošanu, bet nezinājis tās konkrēto norises datumu.