Biedrības "Dzimtā valoda" līderis un viens no krievu valodas referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans uzskata, ka Labas gribas manifests vienos tos krievus, kuri nav ietekmīgi vai populāri krievu kopienā, bet gan tos, kas ir lojāli patreizējiem Latvijas politiķiem.
Lindermans intervijā laikrakstam "Vesti seogdnja" atzina, ka Labas gribas manifestam ir laba nozīme, bet viņš nav pārliecināts, ka tas spēs uzrunāt visus krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, vai arī tos, kas krievu kopienā ir autoritātes.
"No vienas puses Valsts prezidents Andris Bērziņš ir spēris vienu soli uz priekšu, tomēr jāatzīst, ka ar viņu saistītie cilvēki iet jau par noslaucītu ceļu, tādējādi manifestam meklējot atbalstu tikai pie labajiem krieviem, ar kuriem ir patīkami parakstīt manifestu," sacīja Lindermans.
Kā ziņots, šodien Labas gribas manifestu, paužot atbalstu tajā paustajām vērtībām un nostājai parakstīs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Manifestu parakstīšu, jo piekrītu, ka Latvijas nākotne ir mūsu pašu rokās un mūsu valsts var attīstīties tikai savstarpējas cieņas, sapratnes un miera apstākļos. Pievienojoties manifestu parakstījušo cilvēku lokam, vēlos akcentēt, ka šīs vērtības īpaši svarīgi ir apzināties pirms gaidāmā referenduma par mūsu valsts pamatiem - latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu," norāda Āboltiņa.
"Vienmēr esmu uzsvērusi, ka Latvija - tie esam mēs katrs. Sava valsts - tas ir ikkatra individuāls un visas tautas kopīgs nopelns, un tikai kopīgiem spēkiem spēsim mūsu Latviju veidot par plaukstošu vietu, kur katrs jūtas piederīgs, pārliecināts un gaidīts," uzsver Saeimas priekšsēdētāja.
Āboltiņa Labas gribas manifestu parakstīs plkst.9.45 Rīgas pilī.
Kā ziņots, manifestu var parakstīt gan Valsts prezidenta kancelejā, gan pašvaldībās, aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
No sabiedrībā zināmiem cilvēkiem manifestu parakstījis Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš (V), ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un žurnālists Aidis Tomsons.
Kancelejai bijusi iecere manifesta parakstīšanu nodrošināt arī caur sabiedrības iniciatīvu platformu "Manabalss.lv", taču tas prasījis finanšu resursus.
Krapāne uzsvēra, ka Labas gribas manifestu būs iespējams parakstīt arī pēc tautas nobalsošanas par krievu valodas statusu. Parakstīšanās beigu termiņš vēl nav noteikts, bet aptuveni pēc mēneša varētu tikt apkopots manifestu parakstījušo skaits un spriests par tālākajām diskusijām saistībā ar šo dokumentu.
Kā ziņots, manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 7.februārī diskusijas "Garīgā dimensija un politika" laikā. Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski (VL-TB/LNNK), pieņēma lēmumu uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu.
Ar Labas gribas manifestu iespējams iepazīties prezidenta mājaslapā.
Manifestu iespējams parakstīt Valsts prezidenta kancelejā darba dienās no plkst.9 līdz 17 ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Iedzīvotāju lielās intereses dēļ iespēja parakstīt dokumentu tiks nodrošināta arī gaidāmajās brīvdienās - 18.februārī un 19.februārī - no plkst.9 līdz 15.