Nopietnākā situācija referenduma norises laikā bijusi balsošanas zīmju beigšanās vairākos ārvalstu iecirkņos, šonakt preses konferencē atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
Divvalodības referenduma iniciators Vladimirs Lindermans, komentējot provizoriskos referenduma rezultātus, norādīja, ka ar referendumu nekas nebeidzas, bet tikai sākas, un viņš esot gatavs arī turpmāk aizstāvēt Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju intereses.
Saskaitot 909 iecirkņa rezultātus no vairāk kā 1030 vēlēšanu iecirkņiem, provizoriskie rezultāti liecina, ka divvalodību atbalstījuši aptuveni 24,16%, bet pret to iestājas 75,54% pilsoņu. Līdz ar to, pat ja visi pārējie vēlētāji būtu nobalsojuši par grozījumiem, tik un tā netiks savākts nepieciešamais balsu skaits.
No 34.iecirkņa Rīgā, Ostvalda vidusskolā, šodien ar policijas palīdzību nācies izraidīt kādu apvienības "Saskaņas centrs" (SC) novērotāju, kurš bija alkohola reibumā.
Vērtējot visus Latvijas novadus, vislielākā aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur dienas vidū bija nobalsojuši 74,52% no balsstiesīgajiem, Mārupes novadā referendumā piedalījušies 67,95% no balsstiesīgajiem, bet Valmieras - 64,48% balsstiesīgo.
Iedzīvotāju lielā aktivitāte referendumā izskaidrojama ar latviešu atbildību par pamatvērtībām, proti, latviešu valodu, kas ir Latvijas valsts eksistences jautājums, atzina aptaujātie sociologi.
Kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām" izmantojusi šodien notiekošo referendumu, lai vāktu papildu parakstus iecerei savākt parakstus jaunam referendumam par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, apstiprināja kustības koordinators Andrejs Tolmačevs.
Arī pie Latvijas vēstniecības Viļņā šodien nelielā demonstrācijā pulcējušies jaunieši, - turot rokās Latvijas un Lietuvas karogus, pauduši atbalstu latviešu kā vienīgajai valsts valodai.
Aizkraukles novadā, apmeklējot balsotājus dzīvesvietās, vēlēšanu iecirkņu automašīnas sastopas ar piebraukšanas grūtībām piesnigušo ceļu dēļ. Savukārt Jelgavas novada Elejā kāda balsotāja saļimusi gaitenī pie vēlēšanu iecirkņa, aģentūra LETA uzzināja vēlēšanu komisijās.
Balsošu par latviešu valodu - šāda nostāja ir Valmieras pansionāta iemītniekiem, taču ne visi izprot, ka biļetenā, atzīmējot lauciņu PAR, tādējādi atbalsts tiks dots Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, ziņo LTV Ziņu dienests.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) tautas nobalsošanā piedalījies un par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojis Daugavpilī, kur šodien piedalās vecticībnieku konferencē.
Četros vēlēšanu iecirkņos, kuros iespējams nobalsot tā dēvētajā valodu referendumā Krievijā, darbs norit mierīgi, un pie iecirkņiem netiek organizētas nekādas akcijas. Vienlaikus balsotāju aktivitāte ir neredzēti augsta, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.
Jautājums referendumā par krievu valodas statusu vēlētājiem grūtības nesagādā, jo viņi jau laikus mājās izpētījuši, kā jābalso, tādēļ cilvēki nepēta iecirkņu kabīnēs izvietotos Centrālās vēlēšanu komisijas plakātus, novēroja aģentūra LETA.
Šodien no Latvijas cietumos mītošajām personām referendumā par otru valsts valodu piedalīsies 4047 ieslodzītie jeb gandrīz 90% no tiem, kuriem ir balstiesības, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes vecākā referente Ināra Makārova.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien Latvijas vēstniecībā Varšavā (Polijā) ir piedalījies tautas nobalsošanā, lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, nra.lv informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Vairākos Rīgas vēlēšanu iecirkņos balsotāji referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai veido garas rindas, novēroja aģentūra LETA.