Lietuva ar lielu interesi sekoja līdzi Latvijā notikušajam referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kā arī sarunās Lietuvas Seima deputāti pauda gandarījumu par referenduma rezultātiem, norāda Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētājs Romualds Ražuks, kurš atgriezies no vizītes Lietuvā.
Krievijas Federācijas Padomes vicespīkers Aleksandrs Toršins paziņojis, ka Latvijas referendums par krievu valodu "ir spļāviens Eiropas Cilvēktiesību tiesas sejā", vēsta Krievijas valsts telekanāls RT.
Lai gan pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl nav nākusi klajā ar galīgiem tautas nobalsošanas rezultātiem, visiem pēc būtības ir skaidrs referenduma rezultāts.
Vadītāji Latgales pašvaldībās, kurās ir augsts krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars, gatavos vēstuli Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam, aicinot lemt par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, informēja Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova («Attīstības partija»).
Rīgas domes frakcijas "Vienotība" deputāti aicina galvaspilsētas mēru Nilu Ušakovu atkāpties no amata. Tā kā tieši Rīgas Domes priekšsēdētājs bija aktīvs referendumu atbalstītājs, balsojuma rezultāts apliecina rīdzinieku neuzticību mēram.
Mēs no visas sirds atvainojamies tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem mūsu rīkotā akcija ''Balta lapa'' izsauca negatīvas emocijas, un solām mācības Rīgas un Latgales iedzīvotājiem, teikts Latvijas Intelektuālās attīstības fonda paziņojumā, ko parakstījis fonda vadītājs Viesturs Dūle un viņa domubiedri.
„Lai saprastu, ka starpnacionālajās attiecībās kaut kas nav kārtībā, nebija jārīko šis provokatīvais referendums. Ar simts reizes mazākiem līdzekļiem varēja veikt kvalitatīvu socioloģisko pētījumu,” pauž topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Referenduma iznākums Latvijā ir sabiedrības, nevis politikas sasniegums. Ja kādam tagad ir jāmainās, tad tā ir politiskā partija Saskaņas Centrs, intervijā Latvijas Radio norāda Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pirmdien atzinīgi novērtēja nule kā Latvijā aizvadītā referenduma iznākumu, saskaņā ar kuru krievu valodai netiks piešķirts otras valsts valodas statuss.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izsaka pateicību Valsts policijai un Drošības policijai par kārtības un drošības nodrošināšanu sestdien, 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas laikā. Tāpat ministrs uzver, ka "situācija, kad likumdošanā nav noteikta aģitācijas kārtība pirms tautas nobalsošanas, ir vērtējama kā kritiska, jo šāda normatīvā regulējuma trūkums ierobežo drošības iestāžu rīcību, tādā veidā apdraudot valsts drošību."
Kopumā 39 763 Lavijas pilsoņi ārvalstīs piedalījās 18.februāra Tautas nobalsošanā par Grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Provizoriski pret balsojuši ir 31461 (79,24%), bet par 8163 (20,56%) vēlētāju.
Kopumā 39 763 Lavijas pilsoņi ārvalstīs piedalījās 18.februāra Tautas nobalsošanā par Grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Provizoriski pret balsojuši ir 31461 (79,24%), bet par 8163 (20,56%) vēlētāju.
Tiem cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt Latviju kā nacionālu valsti un cer uz Lielkrievijas atjaunošanos, būtu jāpalīdz atrast vietu ārpus valsts, kur viņi justos laimīgāki, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis Imants Parādnieks.
"18.februārī notikušajā tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai Latvijā. Referenduma par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē rezultāti un aktīvā pilsoņu līdzdalība apliecina pārliecību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nepieciešamību, kas kalpo kā saliedētas un atvērtas sabiedrības attīstības platforma," uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tautas nobalsošana apliecina ikviena pienākumu rūpēties gan par latviešu valodas nostiprināšanu, gan visu Latvijas cilvēku labāku izpratni par mūsu valsts pastāvēšanas jēgu un sabiedrības kopīgām vērtībām, norāda partija "Vienotība".
Referenduma rezultāts ir pilsoņu vairākuma atbalsts latviskai Latvijai, kas vienmēr ir bijis un būs Nacionālās apvienības (NA) galvenais mērķis. Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm.
"Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti," dienu pēc referenduma norāda Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.