Mēs no visas sirds atvainojamies tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem mūsu rīkotā akcija ''Balta lapa'' izsauca negatīvas emocijas, un solām mācības Rīgas un Latgales iedzīvotājiem, teikts Latvijas Intelektuālās attīstības fonda paziņojumā, ko parakstījis fonda vadītājs Viesturs Dūle un viņa domubiedri.
"Mūsu mērķis nebija ar savu brīvo gribu un atvērtām cerībām uz mūsu valsts labklājīgu nākotni aizķert kāda cilvēka nacionālo pašlepnumu, vēl jo vairāk, aizvainot. Tieši pretēji, mūsu akcijas vienīgais mērķis bija dedzīga un patiesa vēlme samazināt radikālās tendences, kas jau acīmredzami sāka ietekmēt mūsu sabiedrību," teikts paziņojumā.
Akcijas mērķis bija ienest miermīlīguma garu, vēsu prātu un toleranci pārāk karstajās diskusijās, kas pirms referenduma līdz maksimumam bija sakaitējušas jau tā nestabilo mūsu valsts politisko, ekonomisko un sociālo atmosfēru.
Dūle skaidro, ka akcijas mērķis bija aicināt pārāk asi un agresīvi noskaņotus cilvēkus aizdomāties par savu pārsteidzīgo izvēļu negatīvajām sekām, aizdomāties par visiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem, kuru apspriešanā visiem iedzīvotājiem vajadzētu iesaistīties tikpat aktīvi un ar tikpat lielu entuziasmu - par pašreizējo slikto izglītības sistēmas un ekonomikas stāvokli, par jauniešu un pensionāru bēdīgo situāciju, par sabiedrības lielākās daļas neticību un šaubām par rītdienu un viņu pēcnācēju labklājīgu dzīvi.
"Ja jūs mūs nesapratāt, tad vainīgi esam tikai mēs paši, nevis jūs. Tāpēc, ka mēs nespējām atrast jums vajadzīgus un pārliecinošus vārdus, kas spēj pamodināt jūsu saprātīgumu, un līdz ar to mēs nespējām iegūt to enerģiju, kura varētu pacelties virs dusmu un naida saukļiem, varētu apklusināt abu pušu savstarpējos pārmetumus par nepatiesumu un aizvainojumiem, kas saistīti ar pārāk lielu uzdrīkstēšanos aizskart viens otra nacionālo cieņu," uzsver fonda pārstāvji.
Latvijas Intelektuālās attīstības fonda pārstāvji pateicas visiem tiem, kuri referenduma dienā izdarīja apdomātu un saprātīgu izvēli - neatkarīgi no tā, vai kāds balsoja ar baltu lapu, principiāli nepiedalījās referendumā vai arī balsoja ''par'' vai ''pret'' otro valsts valodu. Ja jūsu izvēli vadīja sirsnīga pārliecība un patiess pārdzīvojums par mūsu valsts gaišāku nākotni, ja jūs balsojāt, tikai labu nodomu vadīti, tātad tā bija pareiza izvēle, piebilst Dūle.
Akcijas "Balta lapa" organizatori uzsver, ka akcija nebija ne politiska, ne arī lai iegūtu politiskas dividendes, atpazīstamību un atzinību. Akcijas organizatorus vadījusi tikai sirdsapziņa, vēlme veicināt labdabīgu savstarpēju sapratni starp abām pusēm un cerība uz to, ka šādā nopietnā jautājumā jāuzvar tikai vēsam saprātam, nevis netālredzīgu politiķu galējam esktrēmismam un šovinistiskiem lozungiem.
"Mēs jau no paša sākuma apzinājāmies, ka šāda akcija nebūs populāra un to asi nosodīs, apmelos un līdz nepazīšanai sagrozīs tie, kuriem tā ir neizdevīga, kuriem jebkurš mēģinājums vai pat vājas pazīmes par sabiedrības stabilizāciju traucē vairāk nekā iesprūdis kauls kaklā. Mēs par to zinājām un negaidījām īpašu efektu un konstruktīvu reakciju. Bet rīkoties citādi - vienkārši noklusēt, paslēpties ierastu plakātu ēnā vai norobežoties ar nesaprotamiem lozungiem mēs vienkārši nevarējām," teikts paziņojumā.
Lai arī savā valstī palikuši galīgi nesaprasti, tomēr akcijas organizatori paliek pilnīgi pārliecināti par to, ka demokrātiskā valstī un demokrātiskā referendumā bija jābūt arī trešajam viedoklim. Tādam, kas varētu visus Latvijas iedzīvotājus - gan latviešus, gan krievus, gan citu nacionalitāšu pārstāvjus - apvienot nevis nesamierināmā un skaudrā pretnostatījuma akcijā, bet gan neiznīcināmā visas tautas vēlmē tiekties uz jaunu, daudz labklājīgāku dzīvi, par kādu nebūtu kauns no pēcnācējiem.
Vēloties palīdzēt izveidot vienotu Latviju visiem tās iedzīvotājiem, Latvijas Intelektuālās attīstības fonds šogad turpinās rīkot vispusīga intelekta mācības, kurās aicināti piedalīties un kopā mācīties visu tautību cilvēki, kuri dzīvo Latvijā.
Ņemot vērā referenduma rezultātus, fonda pārstāvji nolēmuši daļu mācību orientēt uz Rīgu un Latgali. "Tieši šeit iedzīvotāju apvienošana ir visnepieciešamākā. Mēs ceram, ka mācību procesa laikā plānotais sociālais darbs palīdzēs atrast efektīvas un drošas metodes, kas spēj apvienot latviešu un krievu valodas puses, kas, pēc mūsu domām, kļūs par jaunu, auglīgu, darbīgu un konstruktīvu sadarbības sākumu starpvalstu līmenī," uzsver Dūle.
Mācības tiks veidotas, izmantojot jaunākos pedagoģijas un zinātnes atklājumus pasaulē, un tajās tiks skartas tādas jomas kā zinātne, māksla, prasmes, vērtību sistēma un izpratne par fizisko veselību. Mācības notiks latviešu, krievu un angļu valodā, taču galvenā mācību valoda būs latviešu. Līdzās Lavijas pedagogiem mācības vadīs pasaules līmeņa pedagogi no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Krievijas.
"Ceram, ka pēc referenduma Latvijā vairāk uzmanības tiks pievērsts izglītības sistēmas pilnveidošanai un mācību procesu efektivitātes paaugstināšanai, kas attīsta cilvēkos toleranci, radošumu, komunikācijas potenciālu, veido jaunas profesionālās iemaņas - īpaši spēju sadarboties un stratēģisko domāšanu, spēju nebaidīties no grūtībām un savlaicīgi labot savas kļūdas, mērķtiecīgi doties pretī inovācijām. Aicinām visus, kurus tas interesē, pievienoties šim procesam," teikts aicinājumā, ko parakstījuši Dūle, Aivars Čivželis, Ieva Krole, Gustavs Butelis, Maira Dzene, Laura Regzdiņa, Sanda Krasta, Ingūna Ģēģere.
Kā ziņots, Latvijas Intelektuālās attīstības fonds pusotra tūkstoša latu vērtībā izvietoja vides reklāmu, kurā iedzīvotāji tika aicināti 18.februāra referenduma par krievu valodas statusa maiņu balsošanas urnā iemest sabojātu biļetenu - tukšu vēlēšanu zīmi - vai arī biļetenu, uz kura uzrakstīts kāds pozitīvs vēstījums.
Kopumā Latvijas pilsoņi referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
Tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem piedalījušies vairāk nekā miljons pilsoņu jeb vairāk nekā 70% balsstiesīgo. Trīs ceturtdaļas ir nobalsojušas "pret", bet viena ceturtdaļa - "par". Par nederīgiem atzīti 3373 biļeteni.