Vadītāji Latgales pašvaldībās, kurās ir augsts krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars, gatavos vēstuli Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam, aicinot lemt par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, informēja Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova («Attīstības partija»).
Vēstules autori aicinās arī piešķirt finansējumu bezmaksas latviešu valodas kursiem, lai ļautu iedzīvotājiem uzlabot savas valsts valodas zināšanas, ierobežot sodus par valsts valodas nezināšanu, noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par brīvdienu, kā arī vienkāršot pilsonības saņemšanu jaundzimušajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Daugavpils domes priekšsēdētāja uzskata, ka referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu bijis kas vairāk nekā vienkāršs balsojums par valodām. Tas ir bijis cilvēku balsojums par savām tiesībām. Pirms referenduma situācija Latvijas sabiedrībā bijusi stipri vien nokaitēta, un tautas nobalsošana parādījusi, ka sabiedrība ir sašķēlusies.
«Referenduma rezultāti ir parādījuši, ka problēmas nav tikai Daugavpilī, tās ir visā Latgalē. Uzskatu, ka valstī līdz šim īstenotā integrācijas politika nav nesusi vēlamo rezultātu. Mēs nevaram pieļaut sabiedrības sašķeltību pēc valodu principa. Lai mainītu situāciju, ir jāliek malā nacionāla rakstura emocijas, jāsēžas pie sarunu galda, jānāk klajā ar jauniem priekšlikumiem un jāsāk darboties,» uzsvēra Kulakova.
Tā dēvētais valodu referenduma rezultāts parāda, ka Latgalē nepieciešamas papildus investīcijas gan latviešu valodas, gan ekonomiskās attīstības ziņā, šodien sacīja jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Tāpat Muižnieks uzsvēra, ka būtu jādomā par informācijas telpu, kurā dzīvo Latgales iedzīvotāji. "Daļa no Latvijas, pat labi gribēdama, nevar dzīvot Latvijas informācijas telpā, jo nevar uztvert Latvijas Radio un Latvijas Televīziju," teica komisārs.
Viņš uzskata, ka politiķiem pēc referenduma būtu jāsaprot, ka Latvijā nepieciešama "kustība" integrācijas politikā. "Nevar būt tā, ka latvieši izvirza noteikumus un krieviem tie bez diskusijām jāpieņem. Citādi mēs nonāksim vēl pie referendumiem," brīdināja Muižnieks.
Jau ziņots, ka Latgalē par grozījumiem Satversmē nobalsoja 78 736 vēlētāji jeb 55,57% no uz referendumu aizgājušajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% nobalsojušo vēlētāju.
Bez Daugavpils, kur referendumā par labu krievu valodai kā otrai valsts valodai nobalsoja 85,18% balsstiesīgo, liels krievu valodas atbalstītāju skaits reģistrēts arī Zilupes novadā, kur to atbalstīja 90,25% no piedalījušos vēlētāju skaita, Daugavpils novadā - 65,79%, Krāslavas novadā - 61,39%, Rēzeknē - 60,29%, Ludzas novadā - 59,69% un Dagdas novadā - 52,52%.