Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri, ka turpmāk referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanai valsts nauda netiks tērēta. Komisijas vairākumam nobalsojot par Vienotības rosinātajiem likuma grozījumiem, tā vienojās, ka pašreizējā referendumu rosināšanas kārtība ir arhaiska un neatbilstoša modernās demokrātijas kritērijiem.
Saeimas opozīcija - apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - neatbalsta koalīcijas virzītās referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas pašlaik tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, pastāstīja komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Lai valstij dotu iespēju vērsties pret antidemokrātiskām tendencēm, koalīcijas padome atbalstījusi ieceri, ka referendumu organizēšanā turpmāk vairs nevarēs rēķināties ar valsts atbalstu – visa finanšu nasta būs jāuzņemas pašiem organizētājiem vai referenduma idejas atbalstītājiem.
Vēlētāji arī pēc izmaiņām likumdošanā varēs rosināt referendumus, vienīgi turpmāk viņiem par tiem būs jāmaksā pašiem, teic Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, noraidot kritiku, ka valdošā koalīcija cenšas mazināt iespējas rīkot referendumus.
Ja tiks ņemti vērā vairāki Nacionālās apvienības (NA) piedāvātie uzlabojumi, NA atbalstīs Vienotības Saeimas deputātes Ilmas Čepānes rosinātos grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu’’, kuri paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem – šāds lēmums šodien tika pieņemts NA Saeimas frakcijas sēdē.
Kopš valodu referenduma norises ir apritējis jau gandrīz mēnesis. Lielākā daļa (62%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka valodu referenduma rezultāti nav ietekmējuši sabiedrības ikdienu (18% - noteikti nē; 44% - drīzāk nē). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.
Doma, ka ar laiku latviešu valoda varētu kļūt par vienīgo arī visos bērnudārzos, šonedēļ tika skatīta arī koalīcijas padomē. Lai gan tā šobrīd ir atzīta par «diezgan zaļu» ideju, tomēr tā ir piedzīvojusi virzību uz Izglītības un zinātnes ministriju, kam būs jānāk klajā ar ekspertu vērtējumu. Tādēļ LNT raidījums «Top10» svētdien skaidroja, ko tas nozīmētu mazajiem bērniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, kā arī pedagogiem.
Vēl pavisam nesen Latvijas sabiedrība tika sadalīta divās frontēs – tajos, kas “par” un tajos, kas “pret”. Šajā diskusijā iesaistījušies arī skatuves mākslinieki, radot izrādi "Kāpēc es mīlu krievus."
Šodien politologs, partijas "Vienotība" Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, ar kuru prasīts atklāt to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri atbalstījuši Satversmes grozījumu projektu, kas paredz Latvijā ieviest otru valsts valodu.
Koalīcija šodien nevienojās par atbalstu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumam papildināt Satversmes 73.pantu, nosakot, ka nav rosināms referendums par pilsoņu loka paplašināšanu.
"Pilsonība nav tikai juridisks akts. Būt pilsonim nozīmē būt lojālam pret savu valsti, paust cieņpilnu attieksmi pret tās tradīcijām, vēsturi, kultūru un valodu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 2.martā, Latvijas Universitātē atklājot starptautisku konferenci "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā".
Brīvdienas pareizticīgo Ziemassvētkos samazinātu budžeta ieņēmumus par 0,7%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Ginta Šveicere, Neatkarīgo deputātu grupas pārstāve norāda: "Ir nožēlojami, ka divi politiskie spēki - Nacionālā apvienība un Saskaņas centrs, savas bezjēdzīgās politiskās "mērīšanās" nolūkos, izmanto tautu, kura allaž būs atsaucīga jaunām brīvdienām, tādēļ būtu jānosaka vismaz sešu mēnešu moratorijs jaunu brīvdienu ieviešanas jautājumam."
Latvijas pilsonības jautājumiem veltītā konference "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" 2.martā Rīgā pulcēs augsta līmeņa pilsonības jautājumu ekspertus un akadēmiskās vides pārstāvjus.
53% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ieceri novados, kuros skaitliski dominē cittautieši, atļaut krievu valodas izmantošanu saziņā ar pašvaldību.