Šodien politologs, partijas "Vienotība" Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, ar kuru prasīts atklāt to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri atbalstījuši Satversmes grozījumu projektu, kas paredz Latvijā ieviest otru valsts valodu.
Koalīcija šodien nevienojās par atbalstu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumam papildināt Satversmes 73.pantu, nosakot, ka nav rosināms referendums par pilsoņu loka paplašināšanu.
"Pilsonība nav tikai juridisks akts. Būt pilsonim nozīmē būt lojālam pret savu valsti, paust cieņpilnu attieksmi pret tās tradīcijām, vēsturi, kultūru un valodu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 2.martā, Latvijas Universitātē atklājot starptautisku konferenci "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā".
Brīvdienas pareizticīgo Ziemassvētkos samazinātu budžeta ieņēmumus par 0,7%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Ginta Šveicere, Neatkarīgo deputātu grupas pārstāve norāda: "Ir nožēlojami, ka divi politiskie spēki - Nacionālā apvienība un Saskaņas centrs, savas bezjēdzīgās politiskās "mērīšanās" nolūkos, izmanto tautu, kura allaž būs atsaucīga jaunām brīvdienām, tādēļ būtu jānosaka vismaz sešu mēnešu moratorijs jaunu brīvdienu ieviešanas jautājumam."
Latvijas pilsonības jautājumiem veltītā konference "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" 2.martā Rīgā pulcēs augsta līmeņa pilsonības jautājumu ekspertus un akadēmiskās vides pārstāvjus.
53% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ieceri novados, kuros skaitliski dominē cittautieši, atļaut krievu valodas izmantošanu saziņā ar pašvaldību.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par tautas nobalsošanu saņēmusi vairākas sūdzības, kuras saistītas ar pretvalstiska likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai un ar grūtībām atrast vēlēšanu iecirkni.
„Latvijā ir iestājusies krīze nacionālajās attiecībās. Tā ir dziļa krīze, būtiski dziļāka par to, kas bija pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Politiķi turpina sacensties sabiedrības dalīšanā un kacināšanā un rīkojas ārkārtīgi bezatbildīgi. Tas novedīs pie ļoti bēdīgām sekām,” komentējot referenduma par valsts valodu rezultātus, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
"Uzskatu, ka referendumā izceltais valodas jautājums nav mūsu sabiedrības saliedēšanas lielākā problēma. Vismaz Jelgavā nē, par ko liecina gan skaitliski nelielais savākto parakstu skaits referenduma ierosināšanai, gan arī referenduma rezultāti. Svarīgākais ir piederības un attieksmes jautājums, kuru risinot, jebkuros apstākļos ir jāsaglabā savstarpējā cieņa un sapratne," pārliecināts Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Šonedēļ Daugavpils domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs uz sanāksmi pulcēja Izglītības pārvaldes vadību un speciālistus, Finanšu nodaļas vadību, lai runātu par iespēju pilsētā organizēt bezmaksas latviešu valodas kursus.
Atrašanās dažādās informatīvajās telpās ir novedusi pie tā, ka dažs labs Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotājs zina, kas ir Vladimirs Putins, bet nezina, kas ir Andris Bērziņš vai kas bija Valdis Zatlers, aģentūrai LETA atzina Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
Viens no referenduma organizatoriem, ekonomikas doktors, Eiropas pētījumu institūta prezidents Aleksandrs Gapoņenko intervijā Neatkarīgajai stāsta par iespējamo situācijas virzību pēc referenduma.
Puse (51%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem LR Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinātās diskusijas par valsts pārvaldes maiņu vērtē pozitīvi (39% - ierosinātās diskusijas vērtē drīzāk pozitīvi, savukārt 12% - ļoti pozitīvi). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu rezultātus. Satversmes grozījumi paredzēja noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
Lai izstrādātu desmit konkrētus priekšlikumus, kā turpmāk dzīvot kopā saliedētākā sabiedrībā, 25.-26.februārī Rīgā notiks Pilsoņu debates par integrāciju.
Apvienības "Saskaņas centrs" frakcija Latvijas Republikas Saeimā ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.