„Galvenais pēdējo dienu notikums, pēc manām domām, ir tas, ka valdošā koalīcija ir ierosinājusi un otrajā lasījumā ir pieņemts jauns likumprojekts, kas nosaka, ka, lai pilsoņi ierosinātu referendumu, agrāko 10 000 parakstu vietā ir jāsavāc 150 000 paraksti. Turklāt parakstu vākšanas izdevumi ir jāsedz pašiem ierosinātājiem, un tas ir apmēram 300 000 Ls,” pārliecināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Ja Saeima arī galīgajā lasījumā akceptēs ideju palielināt referenduma ierosināšanai savācamo parakstu skaitu, opozīcija draud iedarbināt citus mehānismus, kas iedzīvotājiem tomēr ļautu aizstāvēt savas intereses tautas nobalsošanas ceļā, Neatkarīgajai apliecina Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, paužot neapmierinātību ar likumdošanas izmaiņām, kas jūtami sarežģītu referenduma ierosināšanas procedūru.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.
Pastāvot lielai varbūtībai, ka 9.maija pasākumos var tikt savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai rosinātu referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem bez naturalizācijas pārbaužu kārtošanas (t.s. „pilsonības nulles variantu”), Nacionālā apvienība (NA) šodien koalīcijas Sadarbības padomē aicinās koalīcijas partnerus piedāvāt risinājumus šādas situācijas novēršanai.
"Saskaņas centrs" (SC) ar savu nostāju referendumā par krievu valodas statusu Latvijā ir kļūdījies, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Jānis Kuzins, "Apvienības pret Nacismu" valdes loceklis paudis pārmetumus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklei Aijai Dulevskai-Cālītei, kas sociālajos tīklos paudusi, viņaprāt, nepieņemamu viedokli.
Šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē aktualizējās debates par to, kā būs iespējams elektroniskajā vidē vākt parakstus referenduma rīkošanai, ja tiks pieņemtas koalīcijas pārstāvju atbalstītās izmaiņas tautas nobalsošanas regulēšanā.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbalsta referendumu sarīkošanas apgrūtināšanu, uzliekot lielāku atbildību un finanšu slogu referendumu iniciatoriem.
Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri, ka turpmāk referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanai valsts nauda netiks tērēta. Komisijas vairākumam nobalsojot par Vienotības rosinātajiem likuma grozījumiem, tā vienojās, ka pašreizējā referendumu rosināšanas kārtība ir arhaiska un neatbilstoša modernās demokrātijas kritērijiem.
Saeimas opozīcija - apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - neatbalsta koalīcijas virzītās referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas pašlaik tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, pastāstīja komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Lai valstij dotu iespēju vērsties pret antidemokrātiskām tendencēm, koalīcijas padome atbalstījusi ieceri, ka referendumu organizēšanā turpmāk vairs nevarēs rēķināties ar valsts atbalstu – visa finanšu nasta būs jāuzņemas pašiem organizētājiem vai referenduma idejas atbalstītājiem.
Vēlētāji arī pēc izmaiņām likumdošanā varēs rosināt referendumus, vienīgi turpmāk viņiem par tiem būs jāmaksā pašiem, teic Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, noraidot kritiku, ka valdošā koalīcija cenšas mazināt iespējas rīkot referendumus.
Ja tiks ņemti vērā vairāki Nacionālās apvienības (NA) piedāvātie uzlabojumi, NA atbalstīs Vienotības Saeimas deputātes Ilmas Čepānes rosinātos grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu’’, kuri paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem – šāds lēmums šodien tika pieņemts NA Saeimas frakcijas sēdē.
Kopš valodu referenduma norises ir apritējis jau gandrīz mēnesis. Lielākā daļa (62%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka valodu referenduma rezultāti nav ietekmējuši sabiedrības ikdienu (18% - noteikti nē; 44% - drīzāk nē). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.
Doma, ka ar laiku latviešu valoda varētu kļūt par vienīgo arī visos bērnudārzos, šonedēļ tika skatīta arī koalīcijas padomē. Lai gan tā šobrīd ir atzīta par «diezgan zaļu» ideju, tomēr tā ir piedzīvojusi virzību uz Izglītības un zinātnes ministriju, kam būs jānāk klajā ar ekspertu vērtējumu. Tādēļ LNT raidījums «Top10» svētdien skaidroja, ko tas nozīmētu mazajiem bērniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, kā arī pedagogiem.
Vēl pavisam nesen Latvijas sabiedrība tika sadalīta divās frontēs – tajos, kas “par” un tajos, kas “pret”. Šajā diskusijā iesaistījušies arī skatuves mākslinieki, radot izrādi "Kāpēc es mīlu krievus."
Šodien politologs, partijas "Vienotība" Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, ar kuru prasīts atklāt to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri atbalstījuši Satversmes grozījumu projektu, kas paredz Latvijā ieviest otru valsts valodu.