Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri, ka turpmāk referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanai valsts nauda netiks tērēta. Komisijas vairākumam nobalsojot par Vienotības rosinātajiem likuma grozījumiem, tā vienojās, ka pašreizējā referendumu rosināšanas kārtība ir arhaiska un neatbilstoša modernās demokrātijas kritērijiem.
Koalīcijas padome pirmdien akceptēja Vienotības ieceri, ka līdzšinējo divu parakstu vākšanas kārtu vietā, lai ierosinātu referendumu, būs vajadzīga tikai viena kārta, kurā būs jāsavāc 10% no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos balsotāju skaita. Šim procesam tiks atvēlēti 12 mēneši.
Varot sakrāt
Iecerēts, ka nākotnē Centrālajā vēlēšanu komisijā būs jāreģistrējas tiem cilvēkiem vai organizācijai, kas nākuši klajā ar iniciatīvu par referenduma organizēšanu. Paredz, ka šādi būs vieglāk izvērtēt referenduma organizētāju mērķus un pēc tam pārbaudīt arī iztērēto līdzekļu izcelsmi.
Uz komisijas sēdi tās priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) bija pieaicinājusi konstitucionālo tiesību eksperti, bijušo Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Inesi Nikuļcevu un pētnieci Ivetu Kažoku. Abas ekspertes pauda radikāli pretēju viedokli.
I. Čepāne un I. Nikuļceva, aizstāvot likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu grozījumus, norādīja, ka pašreizējā kārtība ir diskriminējoša pret pirmajā parakstu vākšanas kārtā parakstus nodevušajiem cilvēkiem, kuriem divu latu nodeva par paraksta notariālu apstiprināšanu jāmaksā pašiem no savas kabatas. «Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai, katru mēnesi atliekot divdesmit santīmus, varētu sakrāt notāra apstiprinājumam nepieciešamos divus latus,» uzskata I. Čepāne, viņa arī ir pārliecināta, ka šādā veidā tiešā demokrātija izpaudīsies daudz spilgtāk, jo būs lielāka pārliecība, ka savu naudu ieguldījušie cilvēki patiešām atbalsta referendumā izlikto jautājumu.
Savukārt I. Nikuļceva norādīja, ka Eiropā tikai Spānijā referenduma organizētājiem paredzēta finanšu kompensācija līdz 300 tūkstošiem latu, jo tur referenduma organizēšanai jāsavāc pusmiljons parakstu. Pārējās valstīs šāda iespēja nav paredzēta.
Neesot pieņemami, ka Latvijā tikai desmit tūkstoši vēlētāju var panākt, ka valsts iztērē lielus līdzekļus – aptuveni 500 tūkstošus latu par aptuveni 150 tūkstošu parakstu savākšanu.
Līdz šim izgāzušies
Turklāt Satversmē iestrādātie aizsardzības mehānismi nodrošinot, ka tikai niecīga daļa no ierosinātajiem referendumiem beidzas ar reālu rezultātu. Piemēram, kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas par grozījumiem Satversmē esot bijuši astoņi referendumi, un tikai viens no tiem spējis sapulcēt kvorumu. Pārējie balsotāju zemās aktivitātes dēļ nav notikuši. Arī nenotikušie referendumi valstij izmaksājot lielas summas – līdz pat diviem miljoniem latu par pēdējo referendumu –, un to veicinot pārāk vaļīgā referendumu ierosināšanas kārtība. Tādēļ gan I. Nikuļceva, gan I. Čepāne norāda, ka referendumu sistēma Latvijā ir arhaiski formāla procedūra, kas neatbilst vēlētāju iniciatīvai.
Ekspertei, salīdzinot Latvijā spēkā esošo kārtību ar citām Eiropas valstīm, arhaisks šķiet arī fakts, ka referendumā tiek izlemts tikai tautas iniciatīvas radītā likumprojekta liktenis. Citur parlamentam un valdībai esot tiesības izstrādāt alternatīvu likumprojektu un referendumam nodot abus.
Argumenti nepārliecina
Ne I. Čepānes, ne I. Nikuļcevas argumentiem nepiekrita pētniece I. Kažoka, kura ir pārliecināta, ka arī kvorumu nesavācis referendums izglīto sabiedrību un veicina diskusijas par tai aktuāliem jautājumiem. Tomēr viņa nebija kategoriski pret Vienotības ieceri, ja vien likumprojektā paredzētu atvieglotu, bez notāru iesaistīšanas realizētu parakstu vākšanu (piemēram, bāriņtiesās) un ieviestu parakstu vākšanu elektroniskajā vidē. Šādā gadījumā viņai nebūtu iebildumu, ja referenduma organizēšanai vajadzētu pat vairāk nekā 10% no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo parakstiem.
Arī opozīcijā esošais Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs) uzskata, ka Latvija var pat lepoties ar savu referendumu sistēmu, bet arguments, ka tas esot dārgi, neizturot kritiku, jo par demokrātiju esot jāmaksā. Tiesa, aizstāvot pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību, viņš piekrita, ka varētu būt lietderīgi palielināt pirmajā parakstu vākšanas kārtā nepieciešamo parakstu skaitu.