Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, pastāstīja komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Par to balsojuši pieci koalīcijas deputāti, bet pret bijuši četri opozīcijas pārstāvji.
Patlaban vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta divpakāpju procedūra, proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu iesniedzot Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Parakstu vākšanas organizēšanu otrajā posmā, kurā jāsavāc 1/10 daļa vēlētāju parakstu, uzņemas valsts, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Komisijas šodien atbalstītais priekšlikums grozījumiem likumam "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski, stāstīja Rasnačs.
Komisija darbu pie likuma grozījumiem vēl turpinās un skatīs arī citus priekšlikumus.
"Analoģiska sistēma, kad valsts finansē parakstu vākšanu, nav sastopama citās Eiropas valstīs. Līdzšinējais referendumu rosināšanas mehānisms ir uzrādījis pietiekami daudz trūkumu, tādēļ mums jāmeklē jauni risinājumi vēlētāju iniciatīvām," taisnojās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).