Ja Saeima arī galīgajā lasījumā akceptēs ideju palielināt referenduma ierosināšanai savācamo parakstu skaitu, opozīcija draud iedarbināt citus mehānismus, kas iedzīvotājiem tomēr ļautu aizstāvēt savas intereses tautas nobalsošanas ceļā, Neatkarīgajai apliecina Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, paužot neapmierinātību ar likumdošanas izmaiņām, kas jūtami sarežģītu referenduma ierosināšanas procedūru.
Pēc plašām debatēm Saeima ceturtdien otrajā lasījumā tomēr atbalstīja strīdīgos grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Viena no būtiskākajām iniciatīvām paredz atteikties no līdzšinējās divu posmu parakstu vākšanas sistēmas referenduma ierosināšanai. Kā zināms, šobrīd idejas virzītājiem jāsavāc pirmie desmit tūkstoši parakstu, bet nākamajā kārtā Centrālā vēlēšanu komisija par valsts līdzekļiem rīko kampaņu, kurā, lai vēlāk notiktu referendums, jāiegūst vismaz 10% iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos atbalsts. Likumdošanas izmaiņas paredz jaunu kārtību, nosakot, ka turpmāk referenduma uzsākšanai būs jāsavāc aptuveni 150 tūkstoši parakstu un iniciatīvas virzītājiem tas būs jādara pašiem.
Pret jauno kārtību asi iestājās opozīcijas spēki, kuruprāt, jaunā kārtība būs nedemokrātiska un mazinās jau tā kūtro sabiedrības ieinteresētību piedalīties valsts pārvaldes procesos. Tāpat opozīcijas deputāti debatēs akcentēja, ka līdz ar jauno kārtību koalīcija vēlas izvairīties no tai netīkamu jautājumu risināšanas, savukārt sabiedrībai tiekot atņemtas vienas no pamattiesībām, kas nostiprinātas Satversmē. Saskaņas centra deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva uzsver, ka likumdošanas izmaiņas tiekot steigā gatavotas tostarp tādēļ, lai sasietu rokas arodbiedrībām, kuras jau brīdinājušas par gatavību rosināt referendumu par pensionēšanās vecuma sliekšņa celšanu. Deputāte arī norādīja, ka politiķi ciniski cenšoties izolēt no sabiedriskajiem procesiem nevalstiskās organizācijas, kurām nebūšot tik daudz līdzekļu, lai savāktu 150 tūkstošus parakstu referenduma uzsākšanai. Jāatgādina, ka viens notariāli apstiprināts paraksts maksā divus latus, savukārt pēc jaunās sistēmas ieviešanas tautas nobalsošanai nepieciešamo parakstu iegūšana varētu maksāt ap 300 tūkstošiem latu. Likuma izmaiņu virzītāja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) atgādina: likumdošana neparedz, ka kampaņas iniciatoriem jāapmaksā visi notāru pakalpojumi. Tomēr prakse liecina, ka vairākumā gadījumu, lai ieinteresētu cilvēkus parakstīties, divus latus lielo valsts nodevu nomaksā iniciatīvas grupa.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule vakar atgādināja, ka referenduma rīkošanai ir vēl kāds instruments, kas līdz šim nav ticis izmantots. «Tie ir 34 deputāti, kuri var vērsties pie Valsts prezidenta un rosināt referendumu. Un šāds prezidentam rosināts referendums varētu būt par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, par slieksni, kāds būtu jāpārvar tautas nobalsošanas organizatoriem. Arī par tautas vēlētu prezidentu, jo tauta to grib.» Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: «Saskaroties ar koalīcijas nevēlēšanos ievērot demokrātiskas sabiedrības principus, mēs paturam prātā, ka referendumu var rosināt ne tikai tauta, bet arī 34 Saeimas deputāti. Viss būs atkarīgs no kompromisiem, kādiem koalīcija būs gatava referenduma likumdošanas izmaiņās. Ja racionālie argumenti netiks uzklausīti, mēs būsim gatavi pārstāvēt sabiedrības intereses pensiju, tautas vēlēta prezidenta un citos būtiskos jautājumos. Ja referendumus par šiem jautājumiem rosinās deputāti, tad šādas tautas nobalsošanas joprojām būs jāapmaksā valstij, sacīja A. Brigmanis.
***
Kā vērtējat referenduma ierosināšanas kārtības maiņu?
Dana REIZNIECE-OZOLA (ZZS):
– Politiķi, kuri rosina šos likuma grozījumus, brīdī, kad bija opozīcijā, publiskajā telpā uzturēja pavisam citu retoriku. Viņi runāja par to, ka referendums ir vienīgais veids, kā parādīt attieksmi ciniskajai valdībai par tās slikto darbu. Viņi sacīja, ka referenduma ierosināšanas līdzekļi ir smagnējs mehānisms.
Igors MEĻŅIKOVS (SC):
– Priekšlikums praktiski paredz atteikties no tiešas demokrātijas. Tas bija Latvijas pilsoņu vienīgais veids, kā ietekmēt situāciju valstī un aktualizēt sev svarīgus jautājumus. Un viss tikai tāpēc, ka nacionālais boļševiks Lindermans uzdrošinājās ar referenduma palīdzību aktualizēt jau sen Latvijas sabiedrībā pastāvošās problēmas. [Pozīcija] nepiedāvā risinājumu šai problēmai, viņi vienkārši liedz iespēju.
Dzintars ĀBIĶIS (Vienotība):
– Referendums Latvijā tika izmantots, nevis lai panāktu rezultātu, bet lai destabilizētu situāciju valstī. 10 tūkstoši ir ievērojami par maz. Uz Rīgas Dinamo spēlēm atnāk vairāk nekā 10 tūkstoši skatītāju. Neliela saujiņa, kam ir dota iespēja destabilizēt situāciju valstī. Vai tas ir normāli, ka, pateicoties 10 tūkstošiem cilvēku, tiek iztērēti vairāki miljoni latu laikā, kad Rīgā par dažiem miljoniem latu var, piemēram, uzcelt bērnudārzu?
Solvita ĀBOLTIŅA (Vienotība):
– Deputāti, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam, ļoti labi zina visu, kas saistīts ar iepriekšējā referenduma organizētājiem, atbalstītājiem un maksātājiem. Un nevienā pasaules valstī nav tā, ka valstij vēl jāmaksā par tiem, kuru mērķis ir radīt nestabilitāti. Jā, demokrātija maksā dārgi. Ir ļoti svarīgi, lai būtu demokrātiska valsts un lai cilvēkiem būtu iespējas. Taču demokrātija nav visatļautība.
Kārlis SERŽANTS (ZZS):
– Pieņemot par slieksni 150 000 balsu, mēs tautas demokrātijas instrumentu noliekam jau praktiski neaizsniedzamā plauktā.
Romualds RAŽUKS (RP):
– Pēc nobalsošanas par otru valsts valodu jau tagad tiek runāts par referendumu par pensijām, tiek vākti paraksti par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, un tika arī izteikti draudi, ka rosinās referendumu par šīs Saeimas atlaišanu. Tātad veseli četri referendumi, par kuru ieguldījumu mūsu valsts demokrātiskā attīstībā es atļaušos izteikt šaubas. Bez attiecīgiem noteikumiem un pārdomātas likumdošanas izmaiņām referendums nav panaceja.