Šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē aktualizējās debates par to, kā būs iespējams elektroniskajā vidē vākt parakstus referenduma rīkošanai, ja tiks pieņemtas koalīcijas pārstāvju atbalstītās izmaiņas tautas nobalsošanas regulēšanā.
Juridiskās komisijas 27.martā atbalstītais priekšlikums grozījumiem likumam "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Kamradzis norādīja, ka pašlaik nav pieņemts regulējums, kas paredzētu, ka parakstīties par referenduma sarīkošanas iniciatīvu būtu iespējams, izmantojot interneta banku. Tāpēc nav skaidrības par identifikācijas karšu un e-paraksta izmantošanas iespējām.
Šai situācijai uzmanību vērsa opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura akcentēja, ka koalīcijas pārstāvji iepriekš ir runājuši par interneta bankas izmantošanas iespējām, taču CVK norāda, ka to pašlaik nav iespējams izmantot.
Valdošās koalīcijas pārstāvis Andrejs Judins (V) no savas puses skaidroja, ka likumdevējs, nevis CVK noteiks, kāda veida elektroniskā sistēma tiks izmantota, lai savāktu nepieciešamos parakstus.
LETA jau ziņoja, ka, lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski.
Patlaban vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta divpakāpju procedūra, proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu iesniedzot Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Parakstu vākšanas organizēšanu otrajā posmā, kurā jāsavāc 1/10 daļa vēlētāju parakstu, uzņemas valsts, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.