Saeimas opozīcija - apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - neatbalsta koalīcijas virzītās referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas pašlaik tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA atzina, ka viņam šajā "Vienotības" piedāvātajā likumprojektā nepatīkot vairākas lietas un tas esot pretrunā ar Satversmes garu, - ka tauta ir varas avots.
Agešins norādīja, ka likumprojekta autori ar savu ieceri piedāvājot nenormāli sadārdzināt referendumu ierosināšanas procesu. Proti, ja jāsavāc 150 000 parakstu un par katra paraksta apstiprināšanu jāsamaksā divi lati, tad kopējā summa ir 300 000 latu, kas jānodrošina ieceri virzošajai sabiedriskajai organizācijai vai partijai.
"Tas padara referenduma institūciju neiespējamu kā tādu. Tauta to nevarēs atļauties. Varbūt "Vienotība" rūpējas par referendumiem miljonāriem, jo ar to elektronisko balsošanu patlaban tā ir, kā ir," teica SC politiķis.
Agešins iebilst arī pret ieceri deleģēt Centrālajai vēlēšanu komisijai tiesības noraidīt kritērijiem neatbilstošus likumprojektus, jo šie iespējamie kritēriji likumprojektā neesot aprakstīti.
"Šī likumprojekta autori distancējas no saviem vēlētājiem un nevēlas uzklausīt tautas viedokli," uzsvēra Agešins, piebilstot, ka šī iecere esot pretrunā ar "Vienotības" priekšvēlēšanu solījumiem, ka vēlēsies iesaistīt likumdošanas iniciatīvās vairāk iedzīvotāju.
SC politiķis arī pauda uzskatu, ka tā neesot sakritība, ka "Vienotība" šādu ieceri par referendumu iniciēšanas ierobežošanu virza laikā, kad draud referendums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
ZZS uzskata, ka "Vienotības" ierosinātā parakstu vākšanas procedūra esot "drauds tautas balsij", un sola neatbalstīt sagatavotos grozījumus, kas likumdošanas iniciatīvas ierosināšanai paredzēšot savākt procentuāli vislielāko balsstiesīgo parakstu skaitu Eiropā, kā arī referenduma finansēšanu atstāt pašu ierosinātāju pārziņā.
ZZS uzskata, ka ir jāsaglabā divpakāpju referendumu un likumdošanas iniciatīvu ierosināšanas procedūra, kur otrā kārta, savācot desmito daļu balsstiesīgo pilsoņu parakstu, ir jāfinansē valstij. Otrkārt, pirmās kārtas slieksnis nedrīkstētu pārsniegt 2% no balsstiesīgo skaita jeb 30 000 vēlētāju, kā tas notiek, piemēram, Šveicē.
"Ja atbalstīsim "Vienotības" priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā," uzskata ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda, ka piedāvātā parakstu vākšanas procedūras balsstiesīgo skaita matemātiska palielināšana nerisina jautājumu pēc būtības. Tā esot virspusēja un nedemokrātiska rīcība ar mērķi neķerties klāt nopietniem un fundamentāliem valsts pamatlikuma grozījumiem.
Tāpat ZZS uzskata, ka nav atbalstāms "Vienotības" priekšlikums tautas nobalsošanu likt finansēt pašiem politiskās iniciatīvas ierosinātājiem laikā, kad politiskās partijas dāsni tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
Janvārī ZZS frakcijas deputāti iesniedza grozījumus Satversmē, kas paredz situāciju, kad tautas nobalsošanai jau pašos pamatos nevar nodot Satversmes grozījumu vai likumu projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Par to balsojuši pieci koalīcijas deputāti, bet pret bijuši četri opozīcijas pārstāvji.
Patlaban vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta divpakāpju procedūra, proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu iesniedzot Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Parakstu vākšanas organizēšanu otrajā posmā, kurā jāsavāc 1/10 daļa vēlētāju parakstu, uzņemas valsts, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Komisijas šodien atbalstītais priekšlikums grozījumiem likumam "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski, stāstīja Rasnačs.
Komisija darbu pie likuma grozījumiem vēl turpinās un skatīs arī citus priekšlikumus.
"Analoģiska sistēma, kad valsts finansē parakstu vākšanu, nav sastopama citās Eiropas valstīs. Līdzšinējais referendumu rosināšanas mehānisms ir uzrādījis pietiekami daudz trūkumu, tādēļ mums jāmeklē jauni risinājumi vēlētāju iniciatīvām," uzskata Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).