Doma, ka ar laiku latviešu valoda varētu kļūt par vienīgo arī visos bērnudārzos, šonedēļ tika skatīta arī koalīcijas padomē. Lai gan tā šobrīd ir atzīta par «diezgan zaļu» ideju, tomēr tā ir piedzīvojusi virzību uz Izglītības un zinātnes ministriju, kam būs jānāk klajā ar ekspertu vērtējumu. Tādēļ LNT raidījums «Top10» svētdien skaidroja, ko tas nozīmētu mazajiem bērniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, kā arī pedagogiem.
Uz Māmiņu kluba mazuļu nodarbībām sapulcējušās vairākas mammas. Mazie mācās izmantot savas maņas un dažs vēl īsti pat nestāv uz abām kājām. Tomēr bērnu vecāki jau tagad sākuši domāt par bērnudārzu, atsaucoties uz LNT raidījumu "TOP10", ziņo tvnet.lv.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē viņu izvēli, ir valoda. Politiķu ideja latviešu valodu ieviest visos dārziņos, daudziem krievu vecākiem likusi aizdomāties par to, vai viņi būtu ar mieru laist savu bērnu dārziņā, kur tiek lietota viņam sveša valoda.
Ģimenēs, kur mājās sarunājas tikai krieviski, vecāki ir norūpējušies, ka šāds solis var nopietni kavēt bērnu attīstību, vēstīja «Top10».
«Bērnudārzos to nevajag ieviest, jo daudziem bērniem tas jau tāpat ir stress, kad viņi no ģimenes ierastās vides nokļūst pavisam citā un vēl tiek lietota viņiem tobrīd nepazīstama valoda. Man liekas, ka valodu iemācīties paspēs vēlāk,» savu nostāju raidījumam pauda Dina.
Ludmila uz nodarbībām atvedusi mazmeitu Aleksandru. Mājās vecāki sarunājoties krieviski un angliski, tāpēc pagaidām ir pārliecināti, ka meitu laidīs krievu plūsmas dārziņā. Tāpēc Ludmila atzīst: «Mēs laidīsim bērnu krievu dārziņā, jo vispirms viņam vajag apgūt dzimto valodu un nedaudz vēlāk, kad viņa jau labi runās krieviski, tad mācīsies arī latviešu un angļu valodu.»
«Māmiņu kluba» nodarbību vadītāja Sabīne Bakiļina arī ir pret obligātu latviešu valodu. Viņa pati nāk no krievvalodīgas ģimenes un stāsta, ka skolas laikā jutusies atstumta. Lai arī viņa runājusi latviski, pārējie klasesbiedri viņu nav pieņēmuši. Ar klaji tumsonīgu un pat neiecietīgu attieksmi viņa saskārusies arī vēlāk - vienā no savām darba vietām bērnudārzā.
«Manā grupā bija kādi pieci krievvalodīgi bērni, un es redzēju, cik ļoti grūti viņiem ir valodas nodarbībās: viņi baidās kaut ko teikt tāpēc, ka viņi saka nepareizi, un bērnus vēl rāj par to, ka viņi runā krievu valodā. To es arī esmu diemžēl redzējusi un sastapusies, tad viņi ļoti aizveras, un viņiem ir šausmīgs stress par to,» uzsvēra Bakiļina.
Stress agrā bērnībā var atstāt neatgriezeniskas sekas uz visu atlikušo dzīvi. «Stresa stāvoklī bērna smadzenes nespēj uztvert neko jaunu, viņš nespēj iemācīties, viņš pārstāj augt un pieņemties svarā. Tas ir vienkārši kaitīgi bērna veselībai,» piebilda nodarbību vadītāja.
Savukārt Katlakalna bērnudārzs «Bitīte» tika atvērts pirms aptuveni pusotra gada un tolaik savas pirmās patstāvīgās gaitas te uzsāka gan latviešu, gan krievu bērni. Skolotājas Līgas grupā nokļuva četri krievu bērni. Kopā ar citiem bērniem viņi pamazām apguvuši latviešu valodu un tikai pēc gada sapratuši, ka savā starpā var sarunāties arī dzimtajā krievu valodā.
Pirmsskolas izglītības skolotāja Līga sacīja: «Tu ar to bērnu strādā un tu viņam palīdzi to valodu apgūt un tāpēc jau mēs šeit esam, lai palīdzētu tam bērnam to valodu apgūt, nevis pasmietos par vājībām vai nepilnībām, bet tieši otrādi.»
«Bitītē» nodarbības un rotaļas notiek latviešu valodā. Sākumā gan skolotājām krievu bērniem atsevišķas lietas bija jāpārtulko krieviski, taču tas vairs nav vajadzīgs, jo visas sarunas notiek tikai latviski.
Par bērnu panākumiem priecājas arī viņu vecāki, tomēr viennozīmīgas atbildes par to, vai latviešu valodai dārziņos jābūt obligātai viņiem nav. Mazā Lukas tēvs raidījumam stāstīja, ka viņa vecākais dēls iet krievu dārziņā, taču Luka palaists latviešu plūsmas bērnudārzā ar bailēm.
«Katram cilvēkam ir jābūt savai izvēlei, kur grib mācīties: ja grib krievu, tad jāmācās krievu dārziņā, ja grib latviešu, tad latviešu. Bet es domāju, - cik daudz cilvēki zina valodas, tik daudz viņam ir iespējas runāt un kontaktēties, runāt ar citiem cilvēkiem. Tas ir labāk, nekā zināt tikai vienu valodu,» pauda viedokli Lukas tēvs Papuna Hupeni, kurš pats Latvijā ieradies no Gruzijas.
Savukārt Aļonas dēls Iļja latviešu valodu dzirdējis tikai no onkuļa dzīvodamies laukos. Viņa «Top10» norāda: «Par valodām viņam ir bijusi izpratne. Mēs esam bijuši citās valstīs, un viņš ir sapratis, ka ir dažādi cilvēki un viņi runā dažādās valodās, tāpēc pretestības pret valodu viņam nebija.»
Tomēr Aļona uzskata, ka latviešu valodu krievu bērni var apgūt arī paliekot krievu dārziņos. «Vai nu individuāli vai grupiņā krievu bērniem latviešu valodas nodarbības – tas, man liekas, viņiem būtu ļoti noderīgi un veicinātu daudz ātrāku valodas apguvi,» viņa domā.
Bērnudārza «Bitīte» psiholoģe Anita Zoliņa sacīja, ka viņas pieredze liecina: bērniem nav problēmu ar valodu, problēmas ir vecākiem. «Krievvalodīgie bērni ļoti labi adaptējas bērnudārzā, bet ir arī manā pieredzē daži izņēmumi. Bet tas jau ir saistīts ar to, ka bērnam ir psiholoģiska rakstura problēmas, un otra lieta – ir vecāku attieksme,» teica psiholoģe.
Tikmēr latviešu vecāki krievu bērnu integrācijai latviešu dārziņos nesaskata šķēršļus.
Kristaps Cīrulis raidījumam atzina: «Vislabāk iemācīties to valodu tanī latviešu vidē. Ja mēs aizbraucam uz Vāciju, mēs esam vāciešu vidē, mēs iemācāmies to valodu. No kurienes nu? Mājās mamma mācīs? Galīgi nē! Es domāju, ka ir jāiet tajā vidē iekšā un būs daudz vienkāršāk un vieglāk.»
Savukārt Mārcis Judzis uzskata: «Es domāju, tas vairāk ir pārbaudījums tieši vecākiem vai vecvecākiem, jo viņš pēkšņi atnāk mājās un runā ideālā latviešu valodā, un tad vecākiem jāsāk domāt, ko viņš īsti pateica, ko nepateica?!»
Tikmēr pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» vadītāja Inese Sloka spriež, ka bērnus, kam neveicas ar iekļaušanos kolektīvā, vienmēr var pārvest uz citu grupu, kur būtu vairāk krievu vienaudžu. Tomēr strauja pāreja uz latviešu valodu visos dārziņos nebūtu iespējama tieši cittautiešu vecāku pretestības dēļ.
«Varbūt tiešām ir vajadzīgs kāds laiks, lai to visu izdarītu pakāpeniski, lai arī būtu vecāki, kas ir sapratuši šīs latviešu valodas nepieciešamību, šeit dzīvojot Latvijā un pakāpeniski: tas varētu būt gads vai divi, kad pāriet uz latviešu valodu,» uzskata Sloka.
Valdošās partijas konkrētus termiņus pārejai bērnudārzos tikai uz valsts valodu pagaidām nemin. Politiķi pieļauj, ka veiksmīgai krievvalodīgo bērnu integrācijai latviešu dārziņos visdrīzāk būs jāveic arī pedagogu papildu apmācība, kas prasīs laiku un līdzekļus.