Ārvalstu mediji: iecere piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu cietusi sakāvi

Iecere krievu valodai Latvijā piešķirt otras valsts valodas statusu cietusi pamatīgu sakāvi, svētdien secina ārvalstu mediji.

Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka referendums izgaismojis dziļo sabiedrības šķelšanos Latvijā, un skaidro - daudzi latvieši uzskata, ka referendums bijis mēģinājums iedragāt valsts neatkarību.

Savukārt aģentūra AP prognozē - lai gan valsts valodas statusa piešķiršana krievu valodai ir pārliecinoši noraidīta, sestdienas referendums atstās rētas jau tā sašķeltajā sabiedrībā.

"Sabiedrība ir sadalīta divās daļās - vienai pusei ir visas tiesības, bet otras puses tiesības tiek pārkāptas," šādu pārliecību aģentūrai paudis 36 gadus vecais Latvijas iedzīvotājs Aleksejs Jevdokimovs.

Krievijas prokremliskais telekanāls RT savā tīmekļa vietnē, vēstot par referendumu Latvijā, skaidro - ja lielākā daļa no Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem nobalsotu par Satversmes grozījumiem, tie tiktu apstiprināti, taču 319 000 krievvalodīgo nav balsstiesību un tādējādi arī nav teikšanas šajā jautājumā.

Telekanāls krievvalodīgo stāvokli Latvijā raksturo kā sāpīgu. RT apgalvo, ka ar diviem gadu desmitiem nav bijis pietiekami, lai Latvijas sabiedrībā integrētu krievvalodīgos.

"Tiem, kas nespēj nokārtot stingros valodas eksāmenus, pilsonība un tās sniegtās priekšrocības ir liegtas. Krievu valodas lietošana tiek ierobežota. Skolās vismaz 60% priekšmetu jāpasniedz latviešu valodā, pat ja visi skolēni ir no krievu ģimenēm un pat ja viņiem ir grūtības sarunāties valsts valodā," situāciju Latvijā raksturo RT.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi arī vēsta - esot izskanējušas ziņas, ka daudzi darba devēji krievvalodīgajiem darbiniekiem piekodinājuši nedoties uz referendumu vai balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.