Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu ir Latvijas krievvalodīgo panākums, taču "par" puse ir lemta zaudējumam, ziņo zviedru mediji.
Lielās dienas avīzes "Dagens Nyheter", "Svenska Dagbladet" un vakara avīze "Aftonbladet" pārspriedušas aģentūras TT ziņas, kur prognozēts, ka "vēlētāju atbilde (uz referenduma jautājumu) būs "skaļš "nē!""". "Tas izskaidrojams ar vēsturi," raksta TT korespondents Arne Bengtsons.
Latvieši "sargā savu latvisko identitāti, kas teju tika iznīcināta pārkrievošanas procesa gaitā padomju okupācijas laikā, kad visi bija spiesti mācīties krievu valodu," raksta Bengtsons. TT raksta, ka "krievi, aptuveni 35% krievvalodīgo, tostarp baltkrievi un ukraiņi, Latvijā uzskata par pašsaprotamu, ka krievu valoda iegūst oficiālu statusu blakus latviešu valodai".
Vairākās zviedru avīzēs publicēti plašāki atskati uz referenduma norisēm, pievēršoties arī parakstu vākšanas kampaņas organizētājam Vladimiram Lindermanam. "Lindermans ir kā sarkana lupata latviešiem. Viņš ir sēdējis apcietinājumā saistībā ar protesta akcijām Krievijā, izraidīts uz Latviju, kur apsūdzēts par apvērsuma gatavošanu un sprāgstvielu turēšanu. Decembrī viņa vainu neatzina," raksta TT.
"Referendums dod Lindermanam zināmu demokrātisku leģitimitāti, kuru viņš izmantos, lai veidotu sev politisku karjeru," secina Bengtsons.
Zviedru mediji: Referendums ir Latvijas krievvalodīgo panākums, kas lemts zaudējumam
Publicēta: 18:16 18.02.2012.
Rīga, 18.febr., NOZARE.LV. Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu ir Latvijas krievvalodīgo panākums, taču "par" puse ir lemta zaudējumam, ziņo zviedru mediji.
Lielās dienas avīzes "Dagens Nyheter", "Svenska Dagbladet" un vakara avīze "Aftonbladet" pārspriedušas aģentūras TT ziņas, kur prognozēts, ka "vēlētāju atbilde (uz referenduma jautājumu) būs "skaļš "nē!""". "Tas izskaidrojams ar vēsturi," raksta TT korespondents Arne Bengtsons.
Latvieši "sargā savu latvisko identitāti, kas teju tika iznīcināta pārkrievošanas procesa gaitā padomju okupācijas laikā, kad visi bija spiesti mācīties krievu valodu," raksta Bengtsons. TT raksta, ka "krievi, aptuveni 35% krievvalodīgo, tostarp baltkrievi un ukraiņi, Latvijā uzskata par pašsaprotamu, ka krievu valoda iegūst oficiālu statusu blakus latviešu valodai".
Vairākās zviedru avīzēs publicēti plašāki atskati uz referenduma norisēm, pievēršoties arī parakstu vākšanas kampaņas organizētājam Vladimiram Lindermanam. "Lindermans ir kā sarkana lupata latviešiem. Viņš ir sēdējis apcietinājumā saistībā ar protesta akcijām Krievijā, izraidīts uz Latviju, kur apsūdzēts par apvērsuma gatavošanu un sprāgstvielu turēšanu. Decembrī viņa vainu neatzina," raksta TT.
"Referendums dod Lindermanam zināmu demokrātisku leģitimitāti, kuru viņš izmantos, lai veidotu sev politisku karjeru," secina Bengtsons.
Savukārt Zviedrijas radio savā mājaslapā citē Lindermanu, kurš teicis, ka "krievvalodīgiem Latvijā ir atņemtas tiesības" un viņi ir otrās šķiras cilvēki. "Patiesībā jautājums nav par valodu. Neskatoties uz to, ka aptuveni trešajai daļai iedzīvotāju krievu valoda ir mātes valoda, Lindermans cer, ka minoritātes jautājums pats nonāks uzmanības centrā. Daudziem krievvalodīgiem, piemēram, nav pilsonības," raksta Zviedrijas radio korespondente Jenija Sanera-Rūskvista.
Arī radio korespondente prognozē, ka uzvarēs "pret" puse, taču vienlaikus referendums "uzmodinājis nacionālistiskus spēkus" un diskusijas notiekot "saspringtos toņos". "Padomju okupācija daudziem latviešiem ir pārāk nesenā atmiņā," raksta zviedru mediji.
Šodien vairāku zviedru interneta avīžu lapās publicētas jaunākas ziņas, kur konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt, tajos pulcējas vēlētāji un priekšlikums ieviest otru valsts valodu Latvijā, visticamāk, pārliecinoši zaudēs.
Savukārt Zviedrijas radio savā mājaslapā citē Lindermanu, kurš teicis, ka "krievvalodīgiem Latvijā ir atņemtas tiesības" un viņi ir otrās šķiras cilvēki. "Patiesībā jautājums nav par valodu. Neskatoties uz to, ka aptuveni trešajai daļai iedzīvotāju krievu valoda ir mātes valoda, Lindermans cer, ka minoritātes jautājums pats nonāks uzmanības centrā. Daudziem krievvalodīgiem, piemēram, nav pilsonības," raksta Zviedrijas radio korespondente Jenija Sanera-Rūskvista.
Arī radio korespondente prognozē, ka uzvarēs "pret" puse, taču vienlaikus referendums "uzmodinājis nacionālistiskus spēkus" un diskusijas notiekot "saspringtos toņos". "Padomju okupācija daudziem latviešiem ir pārāk nesenā atmiņā," raksta zviedru mediji.
Šodien vairāku zviedru interneta avīžu lapās publicētas jaunākas ziņas, kur konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt, tajos pulcējas vēlētāji un priekšlikums ieviest otru valsts valodu Latvijā, visticamāk, pārliecinoši zaudēs.