Iedzīvotāju lielā aktivitāte referendumā izskaidrojama ar latviešu atbildību par pamatvērtībām, proti, latviešu valodu, kas ir Latvijas valsts eksistences jautājums, atzina aptaujātie sociologi.
Sociologs un pētījumu centra "Latvijas fakti" vadītājs Aigars Freimanis norādīja: ja referendumā izšķiras latviešu valodas liktenis, cilvēki kā Latvijā, tā ārzemēs ies uz vēlēšanu iecirkņiem "kaut vai tupus, rāpus vai kleini", jo tas ir nacionālās identitātes jautājums. "Latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, taču cita nekā nav kā vien latviešu valoda. Šī netverami smalkā lieta ir spējusi mobilizēt lielu skaitu cilvēku," teica Freimanis.
Arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem un ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem referenduma tēma bija ļoti svarīga, jo latviešu valoda ir centrālais identitātes elements. "Publiskajā telpā izskanēja informācija, ka gadījumā, ja netiks savākts pietiekami liels balsojumu skaits "pret" grozījumiem Satversmē, iestāsies skarbas konsekvences. Acīmredzot tas ļoti mobilizēja latviešus doties uz vēlēšanu iecirkņiem," sacīja Kaktiņš.
Runājot par zemo iedzīvotāju aktivitāti Latgalē, Freimanis norādīja, ka to, visticamāk, ietekmējusi vesela virkne dažādu faktoru, kā arī pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas to grūti prognozēt. Freimanis pieļauj, ka iedzīvotāju aktivitāte Latgalē ir atbilstoša tur faktiski dzīvojošo iedzīvotāju skaitam.
Savukārt Kaktiņš domā, ka zemā aktivitāte Latgalē varētu būt skaidrojama arī ar Latgales iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Viņš pieļāva, ka krievu valodā runājošie pilsoņi nav tik ļoti motivēti par valsts valodas jautājumu kā latvieši. Krieviem referendums, iespējams, bija ne tik daudz valodas jautājums kā vispārīga protesta paušana, piebilda Kaktiņš.