Referendumā piedalījušies vairāk nekā miljons pilsoņu

© F64

Pēdējie provizoriskie rezultāti liecina, ka divvalodības referendumā piedalījušies 1 087 284 jeb 70,37% Latvijas pilsoņu.

Tā liecina jaunākie CVK dati.

Rīgā nobalsojuši 308 635 vēlētāji jeb 75,54%, Vidzemē - 292 292 jeb 71,42%, Latgalē - 140 789 jeb 59,64%, Kurzemē - 144 756 jeb 70,74%, savukārt Zemgalē - 156 558 vēlētāji jeb 67,46% no kopējā vēlētāju skaita.

Informācija par aktivitāti vēl tiek papildināta.

Vēlētāji varēja balsot 950 Latvijas iecirkņos.

Līdz plkst.20 referendumā piedalījušies 981 858, kas ir 63,54% pilsoņu, no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija par balsotāju aktivitāti.

Referenduma pirmajā stundā bija nobalsojuši 1,63% no visiem balsstiesīgajiem, savukārt līdz plkst.12 - 26,82% no balsstiesīgajiem. Līdz plkst.16 bija nobalsojuši 50,7% balsstiesīgo.

Referendumā tika rosināts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.

Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.