Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Par grozījumiem satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% balstiesīgo pilsoņu.
Kopumā referendumā piedalījušies 1 098 593 jeb 70,73% balstiesīgie vēlētāji.
Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vālētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Latgalē - 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.
Rīgā referendumā pret Satversmes grozījumiem, kas krievu valodai noteiktu otras valsts valodas statusu nobalsoja 193 976 jeb 61,59%, par 119 621 jeb 37,98% vēlētāju.
Kurzemē pret Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsoja 132 708 iedzīvotāju jeb 91,37% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 12 282 cilvēks jeb 8,46% balsotāju.
Zemgalē pret nobalsoja 138 565 iedzīvotāju jeb 87,42% vēlētāju, par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 19 381 pilsonis jeb 12,23% vēlētāju.
Latgalē par nobalsoja 78 736 vēlētāju jeb 55,57% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% vēlētāju.
Vidzemē pret nobalsoja 262 643 jeb 87,98% vēlētāju, par grozījumiem nobalsoja 35 164 jeb 11,78% vēlētāju.
Savukārt ārzemēs piedalījās 33 817 jeb 61,99% vēlētāju. Pret grozījumiem Satversmē nobalsojuši 31 461 jeb 79,24%, bet par balsojuši 8163 jeb 20,56% balstiesīgo vēlētāju.