Referenduma rezultāts ir pilsoņu vairākuma atbalsts latviskai Latvijai, kas vienmēr ir bijis un būs Nacionālās apvienības (NA) galvenais mērķis. Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm.
„Lai arī referendums pēc būtības bija absurds un mūsu izpratnē antikonstitucionāls, ar rezultātiem nav iespējams spekulēt - tie skaidri un gaiši pierāda Latvijas pilsoņu gribu, tādējādi nav vairs pamata nekādām spekulācijām par to, kādā valstī mēs gribam dzīvot un kādas ir mūsu patiesās vērtības,” uzskata Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” - „TB/LNNK” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Lai valstiskā līmenī iedzīvinātu un nostiprinātu referendumā pārliecinoši pausto pilsoņu vēlmi dzīvot latviskā Latvijā, NA jau ir spērusi nozīmīgus soļus gan valodas aizsardzības, pilsonības un demogrāfijas jomā, gan arī definējusi vairākus jaunus uzdevumus šī mērķa sasniegšanai, no kuriem viens no būtiskākajiem - latviskās plašsaziņas telpas palielināšana, īpaši Latgalē, vienlaikus nostiprinot sabiedrisko mediju lomu.
Kā reāls solis pretim latviskai Latvijai ir NA iniciētā, 11. Saeimā izveidotā sabiedrības saliedētības komisija, kuras mērķis ir plašs dialogs ar mazākumtautībām.
Tomēr latviska Latvija nevarēs pastāvēt ilgtermiņā, ja netiks risināti demogrāfijas jautājumi un nodrošināta tautsaimniecības izaugsme, tādēļ NA jau visdrīzākajā laikā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, tostarp par to, kā nodrošināt jaunas darbavietas un tautsaimniecības attīstību Latgalē.
Tāpat latviskas Latvijas veidošanai jārūpējas par vienotu izglītības saturu, kas aptver arī mazākumtautību izglītības iestādes. Jāveic aktīvs dialogs ar mazākumtautībām, jāstiprina atbalsts Jaunsardzes kustībai, jaunatnes sportam un kultūrai, kas veicina sabiedrības saliedētību.
R. Dzintars atgādina, ka, pateicoties NA iniciatīvai, Saeimā 1. lasījumā jau pieņemti arī apvienības iesniegtie grozījumi Darba likumā, lai stiprinātu latviešu valodas dominējošo stāvokli valstī un ierobežotu latviski runājošo diskrimināciju darba tirgū.
Tomēr ne tikai politiķiem, bet arī cilvēkiem pašiem ikdienā ir jābūt prasīgākiem attiecībā pret latviešu valodas lietojumu sabiedriskās vietās, runājot valsts valodā, kā arī domājot par to, cik kvalitatīvs un atbildīgs ir katra valodas lietojums. Tikai paši cienot savu valodu, varam prasīt to cienīt arī citu tautību pārstāvjus.