Jautājums referendumā par krievu valodas statusu vēlētājiem grūtības nesagādā, jo viņi jau laikus mājās izpētījuši, kā jābalso, tādēļ cilvēki nepēta iecirkņu kabīnēs izvietotos Centrālās vēlēšanu komisijas plakātus, novēroja aģentūra LETA.
Pēc balsošanas pie Natālijas Draudziņas vidusskolas sastaptie cilvēki atbildēja, ka viņiem nav bijis šaubu par to, kā jābalso. Pensionāre Daina Radziņa teica, ka šis referendums nav tikai jautājums par latviešu valodu, bet tas ir arī par to, cik daudz cilvēku neatkarīgi no viņu tautības ir Latvijas patrioti. Viņai jautājums neesot sagādājis grūtības, jo viņa bijusi pārliecināta, ka ir jābalso pret grozījumiem Satversmē.
Ņina Lācgalve stāstīja, ka viņa jau mājās rūpīgi izpētījusi Centrālās vēlēšanu komisijas materiālus un zinājusi, kā balsos. "Lai arī pēc tautības esmu krieviete, visu savu mūžu esmu dzīvojusi Latvijā, mācījusies latviešu skolās un man nebija ne mazāko šaubu, ka ir jābalso pret grozījumiem, jo tikai latviešu valodai ir jābūt valsts valodai," uzsvēra vēlētāja.
Savukārt Klāvs Priedītis stāstīja, ka viņš balsojis pret grozījumiem, jo sekojis līdzi notikumiem valstī un uzskata, ka valsts valodas statusam ir jābūt tikai latviešu valodai.
Ieva Zavicka uz vēlēšanu iecirkni bija ieradusies kopā ar bērniem un vīru. Viņa teica, ka jautājums viņai grūtības nav sagādājis, bet sieviete pieļāva domu, ka citiem tas varētu būt grūti saprotams. "Nav šaubu, ka mēs balsojām pret grozījumiem Satversmē," uzsvēra Zavicka.