Rēzeknes mērs par krievu valodu kā otru valsts valodu balso Daugavpilī

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) tautas nobalsošanā piedalījies un par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojis Daugavpilī, kur šodien piedalās vecticībnieku konferencē.

Aģentūrai LETA Bartaševičs paskaidroja, ka balsot par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nolēmis, jo pie varas esošie nav ņēmuši vērā visus līdzšinējos mājienus, par to, ka valstī beidzot būtu jāveido eiropeiskas attiecības ar nacionālajām minoritātēm, bet valstī līdz šim īstenotā nacionālā politika ir cietusi neveiksmi.

Jomā, kas saistīti ar nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu, Latvijā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu un nekas neliecina, ka valdība tos grasītos risināt. Pēc Rēzeknes mēra domām valsts nav izvēlējusies labākās metodes arī valsts valodas apguves sekmēšanai. Valsts valodas inspekcija ar tās īstenoto politiku, attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem pēdējos 20 gados neko vairāk kā nepatiku pret valodas apguvi un citas nepatīkamas emocijas cilvēkos nav radījusi.

Lai situācija mainītos, pēc Bartaševiča domām, Latvijai iesākumam būtu jāpievienojas Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartai un jāsāk ievērot Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tāpat būtu jālikvidē valsts valodas "lielākais ienaidnieks" - Valsts valodas inspekcija, kā arī mazākumtautību valodām, kurās runā liels Latvijas iedzīvotāju skaits, jāpiešķir oficiālas valodas statuss, lai cilvēkiem nebūtu jābaidās par tās lietošanu.

Beidzot būtu jābeidz baidīties arī par to, ka visu šo pasākumu rezultātā latviešu valoda varētu izzust. Daudz lielākus draudus latviešu valodai rada smagā ekonomiskā situācija valstī un aizvien pieaugošā cilvēku izbraukšana no valsts, uzskata Bartaševičs.

Svarīgākais