Recenzija

Pie folkmūziķiem pieskaitāmais īru dziesminieks un cilvēktiesību aizstāvis Demiens Raiss ir viens no tiem nedaudzajiem, kas var atļauties gadiem neko nekomponēt, bet klausītāji dīvainā kārtā viņu vienalga nebūs aizmirsuši, lai gan šajā nišā ir pietiekami daudz līdzvērtīgu izpildītāju.

Britu slavenā dziedātāja, kādreizējā grupas „Roxy Music” līdera Braiena Ferija (starp citu, viņam ir jau 69 gadi!) kontā šis pēc skaita piecpadsmitais studijas soloalbums. Iepriekšējais albums „Olympia” iznāca pirms četriem gadiem, un to droši vien atceras liela daļa mūzikas cienītāju – ja ne pēc diskā iekļautā skaņu materiāla, tad pēc supermodeles Keitas Mosas uz CD vāka.

Efektīgas krūtis, formīga pēcpuse, lūpas kā kaujas zirgam, dziesmu teksti, no kuriem nosarkst pat jūrnieki un latviešu pamatskolnieki, un klipi, kas spēj naidā apvienot pat antisemītus un tikumības sludinātājus – uzminiet, kas tā ir? Protams, ka 32 gadus vecā amerikāņu repere Nikija Mināža! Dzimusi Trinidādā un Tobago, īstajā vārdā Onika Tanja Maraža, piecu gadu vecumā pārcēlusies uz štatiem, kur ātri apguvusi vietējās uzvedības normas.

Ja nu kāds ansamblis varētu kandidēt uz 2014. gadā pasaulē paša veiksmīgākā godu, tad pirmrindniekos būtu 20 – 22 gadus jaunie britu puiši Naiels Horens, Zeins Maliks, Liaems Peins, Harijs Stails un Luijs Tomlinsons jeb tīņu popa grupa „One Direction” – patīk tas kādam vai nē.

Pagājušā gada pelnošākais dīdžejs Kalvins Hariss, īstajā vārdā Adams Ričards Vails, ar savu ceturto studijas ripuli turpina soļot pa panākumu taku, uz kuras viņš ar visām četrām uzkāpa ar 2012. gadā izdoto CD „18 Months”.

Noslēgusies grupas „Instrumenti” ziemas koncertsērija, uz kuras vairākiem koncertiem Ventspilī, Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē (ja precīzāk – pusei no visiem) biļetes bija izpārdotas jau krietni iepriekš, turklāt pāris nedēļu laikā, tāpēc „Instrumentiem” nācās pat izziņot papildkoncertus.

Diezgan pārsteidzoši bija ieraudzīt mūzikas veikalu plauktos pēc skaita jau devīto amerikāņu alternatīvā roka grupas „The Smashing Pumpkins” ripuli, lai gan kas tur brīnumains – šajā gadsimtā Billijs Korgans izceļas ar grūti saprotamiem lēmumiem, tie vairs nav leģendārie 90. gadu „ķirbji” ar tādiem mūziķiem kā Džeimsu Ihu, Džimmiju Čemberleinu, Melisu Auf der Mauru un Dārsiju Vrecki ierindā.

Kamēr vācu industriālās metālmūzikas ģēniji „Rammstein” guļ teju vai letarģiskā miegā (pēdējais studijas albums „Liebe ist fur alle da” izdots 2009. gadā, vokālists Tils Lindemans raksta poēmas, tiesa, nākamgad mūziķi solījušies atkal doties jaunos rakstudarbos), tikmēr grupas ģitārists/vokālists Rihards Kruspe atminējies par savu blakusprojektu „Emigrate”.

Tas beidzot ir noticis – austrāliešu smagā roka veterāni no „AC/DC” izdevuši jaunu albumu, kas viņu karjerā ir jau 17.! Kopš 90. gadu sākuma brāļu Jangu blice nav bijusi ļoti ražīga jaunu mūzikas produktu izdošanā, turklāt šajā gadsimtā „Rock Or Bust” ir tikai trešais studijas garadarbs (tā priekštecis „Black Ice” iznāca 2008. gadā), un skaidrs, ka fani to gaidīja ar lielu nepacietību.

Savdabīgā latvju glemroka (viņi paši savu izpildīto mūzikas stilu dēvē par „glam & blues metal”) apvienība „Kiss Of The Dolls” izveidota tikai pirms četrarpus gadiem, 2009. gada sākumā, taču jau paguvusi izdot trīs CD („I Wanna Be”, „Metal Kiss” un „Kiss Of The Dolls & Friends”) un virkni singlu, mazo platīšu, videoklipu utt., kas bijis iespējams pateicoties grupas līdera Šekspīra uzņēmībai un arī finansiālajai rocībai.

Kopš rokgrupas „Triānas Parks” debijas albuma „EnterTainment Triana Park" izdošanas apritējuši četri gadi, taču tas nenozīmē, ka pašmāju „rokmūzikas hameleoni” visu šo laiku ir sēdējuši rokas klēpī salikuši: viņi uzstājušies koncertos un festivālos, braukājuši uz dažādām konferencēm aiz mūsu zemes robežām, popularizējuši sevi sociālajos tīklos un izveidojuši pat savu interneta veikaliņu grupas atribūtikas tirdzniecībai, tas ir, darījuši visu, ko dara katra sevi cienoša 21. gadsimta jaunās interneta paaudzes grupa.

Ir teiciens, ka divreiz vienā upē neiekāpsi. Tas gan neattiecas uz latvju koncertrīkošanas aģentūrām, kuras spēj to izdarīt pat vairākkārt, tas ir, aicināt uzstāties kādu mākslinieku vēl un vēlreiz, kamēr vien par to ir kāda interese. Pasaulē slavenākais un veiksmīgākais latino popa izpildītājs Enrike Iglesiass ar koncertu „Arēnā Rīgā” viesojās jau pirms pieciem gadiem, tāpēc svētdien redzētā relatīvi rāmā ļaužu straume, kas plūda uz arēnu, un samērā mazais auto skaits tās apkaimē, lika domāt, ka šoreiz halle būs pustukša. Nebija vis, „uz aci” šķita, ka kādi 8000 – 9000 klausītāju ir sanākuši, bet koncertaģentūra „FBI” oficiāli ziņoja par visiem 10 000. Stāvvietām paredzētais zāles laukuma iekārtojums likās pagalam dīvains – nožogojumi, atsevišķas zonas utt. Kā izrādījās, Enrikes Iglesiasa komanda izplānojusi varen interesantu zāles izmantošanas modeli. Bet par to vēlāk.

Latvju mūzikas veikalos parādījusies diezgan mīklaina mūzikas kompilācija, uz kuras vāciņa rakstītais liecina, ka tā iecerēta kā atbalsts Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un to ģimenēm. Šīs izlases producents ir smagās mūzikas aprindās labi pazīstamais Šekspīrs, grupas „Kiss Of The Dolls” līderis.

Šā mēneša centrālā ziņa bija par iespējamo «Led Zeppelin» apvienošanos. Proti, ekscentriskais miljardieris Ričards Brensons piedāvājis bijušajiem šīs grupas dalībniekiem 500 miljonus mārciņu par atkalapvienošanos zem „Led Zeppelin” karoga un 35 koncertiem 3 pilsētās, bet vokālists Roberts Plānts pēc 48 stundas ilgām pārdomām teicis savu stingro „nē”.

Ieraudzīt mūzikas ierakstu veikalu plauktos jaunu „Pink Floyd” albumu un pēc tuvākas apskates konstatēt, ka tā nav dziesmu izlase, bet ripulis ar vēl nedzirdētām kompozīcijām – tas ir no acīmredzamā-neticamā sērijas. „The Endless River” tiešām ir jauns studijas albums, pirmais 20 (!) gadu laikā – tā priekštecis „The Division Bell” tika izdots 1994. gadā.

Šī grupa ir viens no pēdējā laika patīkamākajiem pārsteigumiem latvju rokmūzikā. Šo rindu autors „AOKS” ievēroja jau pirms kādiem pāris gadiem, kad šī tolaik teju vai nezināmā komanda piedalījās klubā „Melnā piektdiena” notiekošajā konkursā (kas to vairs atceras, par un uz ko tas bija...), ar savu svaigo skanējumu veiksmīgi pārvarot atlases kārtu un apspēlējot pat vairākas pazīstamas un atzītas smagā roka brigādes.

Gada atgriešanās – „Pienvedēja piedzīvojumi” ar vairākiem koncertiem un jaunu albumu. It kā jau „pieniņi” nekur nebija pazuduši un katru gadu uzstājās arī dažādos festivālos, tomēr pēdējais studijas albums „Rīga ir gatava” datējams ar 2007. gadu, turklāt pēdējā laikā grupu vajāja arī ar mūziku nesaistīti sarežģījumi.

Vētrainas festivālu vasaras noslēgumā savu debijas albumu izdevis kādreizējās grupas „Hospitāļu iela” līdera Edgara Šubrovska ansamblis „Manta” - vienpadsmit albuma dziesmas uz diviem lenšu magnetofoniem ierakstītas Ingus Baušķenieka studijā „Bicycle Systems”, protams, paša „dzeltenā pastnieka” modro acu uzraudzībā.

Amerikāņu dziedātājai Teilorei Sviftai ir tikai 24 gadi, taču viņas kontā jau ir pieci studijas albumi un trīs koncertnieki, bet singlu skaits tiek minēts kā 33. Viņas kontā ir arī neskaitāmi rekordi, kuru pieteikumi sākas ar vārdu „visjaunākā”, piemēram, viņa ir visjaunākā pasaules mūzikas vēsturē, kura nominēta prestižajai „Grammy” – tobrīd viņai bija tikai 17 gadu.

Šovasar pirmo reizi radiostacijās izskanēja latviešu dziedātājas Kerijas Kalējas un amerikāņu mūziķa Ērika Džeika kopprojekta „Astra The 22’s” singls „Save Me”, kurš iekļuva "Radio SWH" Top 20 un ar panākumiem turpināja skanēt Baltijas valstu radio stacijās.