recenzija

Kopš rokgrupas „Triānas Parks” debijas albuma „EnterTainment Triana Park" izdošanas apritējuši četri gadi, taču tas nenozīmē, ka pašmāju „rokmūzikas hameleoni” visu šo laiku ir sēdējuši rokas klēpī salikuši: viņi uzstājušies koncertos un festivālos, braukājuši uz dažādām konferencēm aiz mūsu zemes robežām, popularizējuši sevi sociālajos tīklos un izveidojuši pat savu interneta veikaliņu grupas atribūtikas tirdzniecībai, tas ir, darījuši visu, ko dara katra sevi cienoša 21. gadsimta jaunās interneta paaudzes grupa.

Ir teiciens, ka divreiz vienā upē neiekāpsi. Tas gan neattiecas uz latvju koncertrīkošanas aģentūrām, kuras spēj to izdarīt pat vairākkārt, tas ir, aicināt uzstāties kādu mākslinieku vēl un vēlreiz, kamēr vien par to ir kāda interese. Pasaulē slavenākais un veiksmīgākais latino popa izpildītājs Enrike Iglesiass ar koncertu „Arēnā Rīgā” viesojās jau pirms pieciem gadiem, tāpēc svētdien redzētā relatīvi rāmā ļaužu straume, kas plūda uz arēnu, un samērā mazais auto skaits tās apkaimē, lika domāt, ka šoreiz halle būs pustukša. Nebija vis, „uz aci” šķita, ka kādi 8000 – 9000 klausītāju ir sanākuši, bet koncertaģentūra „FBI” oficiāli ziņoja par visiem 10 000. Stāvvietām paredzētais zāles laukuma iekārtojums likās pagalam dīvains – nožogojumi, atsevišķas zonas utt. Kā izrādījās, Enrikes Iglesiasa komanda izplānojusi varen interesantu zāles izmantošanas modeli. Bet par to vēlāk.

Latvju mūzikas veikalos parādījusies diezgan mīklaina mūzikas kompilācija, uz kuras vāciņa rakstītais liecina, ka tā iecerēta kā atbalsts Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un to ģimenēm. Šīs izlases producents ir smagās mūzikas aprindās labi pazīstamais Šekspīrs, grupas „Kiss Of The Dolls” līderis.

Šā mēneša centrālā ziņa bija par iespējamo «Led Zeppelin» apvienošanos. Proti, ekscentriskais miljardieris Ričards Brensons piedāvājis bijušajiem šīs grupas dalībniekiem 500 miljonus mārciņu par atkalapvienošanos zem „Led Zeppelin” karoga un 35 koncertiem 3 pilsētās, bet vokālists Roberts Plānts pēc 48 stundas ilgām pārdomām teicis savu stingro „nē”.

Ieraudzīt mūzikas ierakstu veikalu plauktos jaunu „Pink Floyd” albumu un pēc tuvākas apskates konstatēt, ka tā nav dziesmu izlase, bet ripulis ar vēl nedzirdētām kompozīcijām – tas ir no acīmredzamā-neticamā sērijas. „The Endless River” tiešām ir jauns studijas albums, pirmais 20 (!) gadu laikā – tā priekštecis „The Division Bell” tika izdots 1994. gadā.

Šī grupa ir viens no pēdējā laika patīkamākajiem pārsteigumiem latvju rokmūzikā. Šo rindu autors „AOKS” ievēroja jau pirms kādiem pāris gadiem, kad šī tolaik teju vai nezināmā komanda piedalījās klubā „Melnā piektdiena” notiekošajā konkursā (kas to vairs atceras, par un uz ko tas bija...), ar savu svaigo skanējumu veiksmīgi pārvarot atlases kārtu un apspēlējot pat vairākas pazīstamas un atzītas smagā roka brigādes.

Gada atgriešanās – „Pienvedēja piedzīvojumi” ar vairākiem koncertiem un jaunu albumu. It kā jau „pieniņi” nekur nebija pazuduši un katru gadu uzstājās arī dažādos festivālos, tomēr pēdējais studijas albums „Rīga ir gatava” datējams ar 2007. gadu, turklāt pēdējā laikā grupu vajāja arī ar mūziku nesaistīti sarežģījumi.

Vētrainas festivālu vasaras noslēgumā savu debijas albumu izdevis kādreizējās grupas „Hospitāļu iela” līdera Edgara Šubrovska ansamblis „Manta” - vienpadsmit albuma dziesmas uz diviem lenšu magnetofoniem ierakstītas Ingus Baušķenieka studijā „Bicycle Systems”, protams, paša „dzeltenā pastnieka” modro acu uzraudzībā.

Amerikāņu dziedātājai Teilorei Sviftai ir tikai 24 gadi, taču viņas kontā jau ir pieci studijas albumi un trīs koncertnieki, bet singlu skaits tiek minēts kā 33. Viņas kontā ir arī neskaitāmi rekordi, kuru pieteikumi sākas ar vārdu „visjaunākā”, piemēram, viņa ir visjaunākā pasaules mūzikas vēsturē, kura nominēta prestižajai „Grammy” – tobrīd viņai bija tikai 17 gadu.

Šovasar pirmo reizi radiostacijās izskanēja latviešu dziedātājas Kerijas Kalējas un amerikāņu mūziķa Ērika Džeika kopprojekta „Astra The 22’s” singls „Save Me”, kurš iekļuva "Radio SWH" Top 20 un ar panākumiem turpināja skanēt Baltijas valstu radio stacijās.

Pirms trim gadiem dibinātā pašmāju „glam & hard” roka apvienība „Bloody Heels” izdevusi jaunu piecu dziesmu disku (to var iegādāties arī taustāmā veidā), kā arī uzfilmējusi dziesmas „Hungry For Your Love” videoklipu, kurā citē 80. gadu glemroka jeb tā saucamā „blondo garo cirtu” rokenrola estētiku.

Amerikāņu grupa „Slipknot” ir absolūts fenomens: lai gan šie vīri spēlē ļoti agresīvu un smagu „nu metal”, viņu pēdējie trīs albumi ir pabijuši „Billboard” (tātad Amerikas) Top 3, un arī jaunais, pēc skaita piektais, ripulis jau pirmajā nedēļā kļuva par Nr.1. Pagājuši jau seši gadi kopš „Slipknot” pēdējā studijas albuma „All Hope Is Gone” izdošanas.

Par leģendāro „hard & heavy” grupu „Guns’N Roses” joprojām klīst leģendas – jāatgādina, ka 80. gadu beigās tā veica revolūciju pasaules mūzikā ar albumu „Appetite For Destruction” (1987) un stiprināja savus panākumus 90. gadu sākumā ar diviem „Use Your Illusion”, pieradinot pie smagā roka arī tādus cilvēkus, kas līdz šim šādai mūzikai spļāva virsū no „Empire State Building” paša augstākā stāva.

Grūti atcerēties, vai vēl kādai grupai latvju zemē ir bijusi tik strauja un iespaidīga izaugsme kā „Carnival Youth”: vēl pirms pāris gadiem viņi bija tikai vieni no kārtējiem jaunajiem un daudzsološajiem, bet nu jau uzdienējuši līdz lielkoncertam.

Jaunumi no Kurzemes puses – jaunais ventspilnieks Roberts Pētersons (janvārī viņam apritēs 20 gadi) laidis klajā debijas albumu ar duci paša sacerētām dziesmām. Turklāt viņš ir arī 11 no 12 dziesmu tekstu autors (vēl vienai vārdus rakstījis mūziķis un dzejnieks Gatis Zotovs), pats arī iespēlējis teju visus instrumentus (pie bungām sēdējis Sanijs Bondars), turklāt arī producējis savu ripuli.

”Mastodon” ir jaunās paaudzes izcilākā „metāla” grupa,” tā šo amerikāņu formāciju pieteicis prestižais mūzikas žurnāls „Rolling Stone”. Par to, protams, var pastrīdēties – progresīvās metālmūzikas kategorijā augsti kotējas arī „Tool”, „Lamb Of God” un vēl dažas blices -, taču tā tiešām ir viena no labākajām, par ko 2012. gadā varēja pārliecināties arī latvju klausītāji viņu šovā koncertzālē „Palladium”.

Vai kāds vēl atceras 80. gadu vidus superhitu „(I Just) Died In Your Arms”? Nu to, ko izpildīja kāda grupa, kuras nosaukumu radioraidījumā „Būsim pazīstami!” tā vadītājs Arvīds Mūrnieks izrunāja kā „kating krū”? Atcerieties? Tad, lūk, šī popmūzikas hita izpildītājiem „Cutting Crew” nav absolūti nekāda sakara ar amerikāņu grupu „Counting Crows” - šāda muļķīga piebilde domāta tiem, kuri, līdzīgi kā šo rindu autors, varētu sajaukt abu minēto grupu nosaukumus un sākotnēji brīnītos, cik gan ļoti var mainīties izpildītās mūzikas stils...

O, viņš arī vēl kaut ko rada?! – aptuveni šāda bija reakcija, ieraugot veikala plauktā 80. gadu pankrokera un vēlāko gadu „hard & glam rock” un postpanka zvaigznes Billija Aidola (58) jauno studijas ripuli.

Absolūti neticams tandēms – 88 gadus vecais estrādes, svinga un džeza izpildītājs Tonijs Benets un par viņu akurāt 60 gadus jaunākā popmūzikas skandāliste Lady Gaga! Abi iepazinušies 2011. gadā Ņujorkā, Robina Huda fonda labdarības pasākumā.

Pēc skandalozā hita „Labi” izdošanas laikam jau nevienam vairs nav jāskaidro, kas ir projekts „Bermudu divstūris”, bet, ja nu tomēr ir, tad leģenda ir aptuveni šāda. „”Bermudu divstūri” formē divi ļoti simpātiski, neaprakstāmi talantīgi un neticami pievilcīgi brālēni - Biceps un Triceps.