Reinis Pozņaks vērš uzmanību uz niansi, kas nav nevienā civilās aizsardzības plānā: “Tās ziepes ir krietni lielākas”

Šis gadījums ir zīmīgs, un to būtu vērts paturēt prātā, jo tieši tā mēs dzīvosim pēc hibrīdkara uzbrukuma, spriežot par 22. augusta vētras radīto elektroenerģijas un citu resursu krīzi Latvijā, TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts (AS), “Tviterkonvoja” aizsācējs Reinis Pozņaks.

R. Pozņaks ieteica šo krīzi uztvert ja ne kā savdabīgu “ģenerālmēģinājumu”, tad kā iespēju gūt mācību, kas, viņaprāt, ir vairākos līmeņos gūstamas mācības. Būtībā ir vienkāršas lietas - ģeneratori degvielas uzpildes stacijās, kritiskajos pakalpojumos, sakari. Tie ir tehniski risinājumi, tikai jāvienojas, kas par to maksās.

Pēc EP deputāta sacītā, bija absolūti neapmierinoša informācijas aprite un, ja mēs sakām, ka 72 stundu somā ir jābūt radioaparātam, “tad tam radio ir arī jānes kādas vērtīgas ziņas”. “Tās 72 stundas nav radušās no nekā. Tā ir pieredze daudzās valstīs lielās krīzēs - ir jābūt gataviem trīs dienas dzīvot pašiem, un ar nekādiem triljardiem to nevar izlabot,” secināja R. Pozņaks.

Ja ugunsdzēsējiem ir 50 izsaukumu dienā un tad ir 3000 izsaukumu dienā, ir skaidrs, ka palīdzība nebūs uzreiz, un cilvēkiem tas ir jāpieņem un tam jāgatavojas, atgādināja R. Pozņaks.

“Bet šajā gadījumā nepiedodami bija tas, ka tas nebija pārsteigums. 24 stundas iepriekš jau brīdināja, ka vētra būs, sarkanie brīdinājumi, ka tā būs liela, būs nopietna, un lielākais slogs un mācības jāņem tieši pašvaldībām tāpēc, ka neviens cits nezina situāciju uz vietas un nav spējīgs to risināt labāk nekā pašvaldības,” uzskata EP deputāts.

Viņš rosināja ņemt vērā vēl kādu niansi, kas nav risināta nevienā civilās aizsardzības plānā un par ko šoreiz lika aizdomāties Jēkabpils - kas notiek, ja pilsētā nestrādā kanalizācija. “Ūdeni var atvest, ģeneratorus var atvest, bet, ja cilvēkiem nav kur nokārtoties trīs dienas, tad tās ziepes ir krietni lielākas,” konstatēja R. Pozņaks.