Arī Daugavpilī spēlē rokmūziku, tikai žēl, ka par viņiem reti var uzzināt kaut ko vairāk – labi, ka šādu iespēju dod Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva „Zelta mikrofons”. Jau no 1993. gada pastāvošo rokveterānu disks tika iesniegts labākā roka un „metāla” albumu nominācijā, taču piecniekā diemžēl netika.
Starp citu, „Labākā diena” ir jau otrais studijas ripulis šīs brigādes karjerā - pirmais tika izdots tālajā 1998. gadā, atbilstoši tā laika iespējām, proti, audiokasetes formātā (jaunajai paaudzei droši vien grūti pat iedomāties, kas ir kasete...). Jaunajā diskā iekļautas desmit dziesmas, tostarp „Jumpravas” 80. gadu hita „Vēl jāgaida” kaverversija. Grupas dalībnieki ir četri latviešu puiši: Uldis Ruļuks (balss, ģitāra), Edmunds Tamanis (ģitāra, fona vokāls), Guntars Šembels (basģitāra, fona vokāls) un Tālis Lukjanskis (bungas). Pēc pašu domām, viņu stils ir „nedefinēts, tendēts uz „grunge””. „Spēlējam pašapmierinājumam. Priecājamies, ja apmierinām arī kādu citu,” tā grupa „Metrs”. Ieraksts veikts grupas mājas studijā un „Custom Road Studio” Daugavpilī, skaņu inženieri - Arnis Slobožaņins („Dabasu Durovys”) un Džeimss Boterills, bet miksēja un māsterēja - Niks Douvs. Izdevējs – „EmuBands”.
PAR. Jauks albumiņš, enerģisks un „roķīgs”, taču tajā pat laikā viegli klausāms. Ir virkne ļoti labu dziesmu, kuras gribas klausīties vēlreiz un vēlreiz (un kāds pārītis pat iesēžas atmiņā tā, ka tās no turienes ārā pat ar varu neizkacēt!), un tas ir labs rādītājs – „Grābeklis”, „Labākā diena”, „Dilemma”, „Balāde”, „Spārni”. Vislabāk „metriešiem” padodas skarbas rokbalādes. Arī pret dziesmu tekstiem nav lielu iebildumu.
PRET. Jāatzīst, ka skan diezgan „pāķīgi”, taču nevar saprast, kas tam par iemeslu – no kvalitātes viedokļa pavājais ieraksts, visai slābanais vokāls vai arī vecišķā pieeja kompozīciju radīšanā. Nav mauciena, šādi spēlējot pat 80. gados „Metrs” būtu tikai vieni no daudzajiem. Lai gan dziesmas ir latviešu valodā, vienalga nepamet sajūta, ka tas ir krievu smagais roks ar nelielām „grunge” piedevām.
