RECENZIJA: "The Big Bluff” - "The Big Bluff”

Pagājušajā nedēļā nosaukto Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons 2014” nomināciju Top 5 sarakstos ir vairāki pārsteigumi, bet viens no lielākajiem laikam gan ir „The Big Bluff” tikšana labākā metāla un roka albumu labāko pieciniekā, apsteidzot tādus izpildītājus kā Johnny Salamander, „Kiss Of The Dolls”, „Art Of Keeping Secrets”, „Deodium”, „Preternatural” un citus. Jāpiebilst, ka pirmajā pieciniekā šajā nominācijā bez „The Big Bluff” vēl tikuši arī „Colt”, Fēlikss Ķiģelis, Ainars Virga un „Green Novice”.

Grupas „The Big Bluff” kodolu veido ģitārists/vokālists Iļja Krūmiņš un bundzinieks Matīss Tazāns, kuriem studijā vai koncertos pievienojas citi vīri. Savulaik abi minētie mūziķi darbojās kā „Acid Rain”, taču šī grupa spēlēja kaut ko līdzīgu psihedēliskajam rokam, savukārt „The Big Bluff” propagandē citādāku mūziku. „Spēlējam modernu blūz-rokmūziku ar ietekmēm no amerikāņu fokmūzikas (blūzs, rokenrols, kantrī, rokabilī) Stilistiski varētu stāvēt vienā plauktā ar Jack White un visiem viņa projektiem, „The Black Keys”, „White Denim”, „Alabama Shakes”, „The Jim Jones Revue” un tamlīdzīgi,” tā pats Matīss. Pēdējo pusotru gadu abi mūziķi (tātad teju visa grupa) pamīšus uzturas gan Londonā, gan Rīgā, ik pa laikam uzstājoties arī Latvijā, piemēram, „Positivus Festival”. Grupas debijas albumu producējis pazīstamais bundzinieks Artis Orubs (pat grūti pateikt, kuram no saviem daudzajiem projektam viņš šobrīd ir visvairāk piederīgs...). Ieraksts tapis Rīgā, „Sound Division Studios” sadarbībā ar skaņu operatoru Ivaru Ozolu.

PAR. Kaut kur lasīts, ka šīs grupas stilu varētu raksturot kā „garage rockabilly” – vismaz dziesmai „Take It Or Leave It” šāds apzīmējums tik tiešām labi piederētos. Vēl – kaut kas no nepieradināta amerikāņu roka, kaut kas no blūzroka. Labākā dziesma, šķiet, ir „Goodbye Acid Rain...”, kas subjektīvi nez kāpēc atgādina kādreiz populāro latvju grupu „Driving South” – perfekts un «garāžīgs” ģitārskanējums, forši taustiņi, parādās arī mutes ermoņikas. Tāpat ieteicams noklausīties „London Bridge” un „Things On My Self” – sprigani un jestri amerikāņu kovbojgabali, arī ļoti labi.

PRET. Uz albuma beigu daļu „The Big Bluff” mazliet noiet no iemītās taciņas un aizvirzās tāda kā psihedēliskā roka virzienā, bet tas savukārt rada vēlmi „piebeigt” šo albumu pēc iespējas ātrāk. Taču tā būtu kļūda, jo kā pati pēdējā diskā atkal ir atrodama laba dziesma – „All In!”.