Pārtika

Veselības apsvērumu dēļ cilvēki arvien vairāk laika pavada mājās un ir aicināti lieku reizi neatrasties publiskās vietās veselības apdraudējuma dēļ. “Ko un kā ģimenei gardi un efektīvi pagatavot mājās?” kļūst arvien svarīgāks jautājums. Turklāt – tā, lai ietaupītu naudu un izmantotu visus produktus, kas mājās ir, neveidojot pārtikas pārpalikumus.

Ņemot vērā koronavīrusa izplatību un izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, biedrība "Zemnieku saeima" norāda, ka šobrīd nav pamata uztraukumam un nepieciešamībai veidot pārmērīgus pārtikas produktu uzkrājumus. Latvijā ar pārtiku esam pašpietiekami un atsevišķās produktu grupās saražojam pat divreiz vairāk, nekā spējam patērēt.

Pārtikas produkti Latvijas veikalos ir un būs pieejami arī turpmāk, tādējādi satraukumam par to iespējamu iztrūkumu nav pamata, piektdien preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Ceturtdienas vakarā vairāki aculiecinieki publicējuši foto no lielveikaliem Latvijā, kur cilvēki steiguši nopirkt pirmās nepieciešamības preces.

Latvijā lauksaimnieki pilnībā spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku pat, ja Latviju pilnībā izolētu no ārpasaules, pieaugot koronavīrusa Covid-19 vīrusa izplatībai, intervijā pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs.

Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā vismaz daļai pārtikas produktu tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, proti, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5%. Diskutējot par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem, tiek spriests par samazinātā PVN piemērošanu arī gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, kā to paredz valdības deklarācija.

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem stāsta mazumtirgotāju pārstāvji.

Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē vairāk, nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs, liecina Eurostat dati . Arī “Maxima Latvija” veiktā iedzīvotāju aptauja par iepirkšanās paradumiem liecina, ka cilvēki pārtikas iegādi īpaši izvērtē, lai to padarītu pēc iespējas efektīvāku - pirms došanās uz veikalu liela daļa cilvēku iepriekš izpēta veikala īpašos piedāvājumus mājaslapā vai akcijas avīzēs, un pirkumu izvēlē dominē atlaides apjoms. Pārtikas iegādei pārmaksātos līdzekļus cilvēki labprātāk novirzītu iekrājumu veidošanai, hobijiem vai citām precēm un pakalpojumiem.

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi mainās. Atkritumos katru gadu tiek izsviesta aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, vairāk nekā pusi no tās izmet mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Rīgā ar pašvaldības, reliģisko un labdarības organizācijas starpniecību izsalkumu remdē ap 4000 cilvēku ik dienas, un gadā viņu ēdināšana pašvaldībai izmaksā nepilnus 2 miljonus eiro.

Simtiem Spānijas zemnieku trešdien ar traktoriem devušies uz Madridi, lai pie Lauksaimniecības ministrijas protestētu pret produktu cenu samazināšanos. Zemnieki uzskata, ka nopietni apdraudētas viņu iespējas izdzīvot, un pieprasa tūlītēju palīdzību no valdības. "Glābsim zemniekus!" un "Kas jums dos pārtiku rīt?" - vēsta protestētāju plakāti. Pēdējā laikā zemnieki protestējuši arī citās Spānijas pilsētās un lielu daļu savu dusmu vērsuši pret sešām pārtikas veikalu ķēdēm, kurām, kā apgalvo zemnieki, ir pārmērīga kontrole pār tirgu un kuras izmanto savu varu, lai pazeminātu cenas. Protestētāji brīdina, ka rīkos ģenerālstreiku, ja netiks rasti risinājumi viņu bēdīgajai situācijai.

Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.

Pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos joprojām lielu lomu "spēlē" cilvēciskais faktors - pat situācijās, kad ir nodrošināta laba infrastruktūra un piemērots inventārs, darbinieka nezināšana vai nolaidība var izraisīt infekcijas slimības izplatīšanos, neievērojot roku mazgāšanu un dezinfekciju, secinājusi Zemkopības ministrija (ZM).

 Latvijā pārtikas ražotājiem no šā gada 1.aprīļa būs jānorāda arī pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdības deklarācija paredz izvērtēt iespējas ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem. Kopš 2018. gada Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem jau tiek piemērota samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā, un, iespējams, šogad tiks samazināta PVN likme arī sabiedriskajā ēdināšanā.

Par vienu no mūsdienu trendiem ir kļuvusi atteikšanās no glutēnu saturošiem ēdieniem, apgalvojot, ka tieši glutēna izslēgšana no ēdienkartes palīdz iegūt slaidu figūru un labu veselību. Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI uztura speciāliste Jevgēnija Jansone skaidro mītus - vai glutēns patiešām ir drauds veselībai, kas jāizskauž no mūsu ēdienkartes, vai tomēr šis ir modes kliedziens, kam daudzi seko akli un nepamatoti.

Tie, kas vēlas samazināt svaru, ir gatavi izmēģināt visneprātīgākos ieteikumus: dzert ābolu etiķi, māla ūdeni, katru dienu mainīt maltītē lietojamos produktus, ēst vairumā šokolādi... Dietologs, gastroenterologs Igors Fizdels par to visu rausta plecus, uzsverot, ka pašārstēšanās ne pie kā laba nevar novest, tas jādara ārsta uzraudzībā, nosakot katram individuālu diētu.

Dodoties iepirkties, mēs visi vēlamies iegādāties gardu un svaigu ēdienu. Taču daudzi ražotāji un izplatītāji koncentrējas uz savu peļņu un izmanto dažādus trikus, lai pārdotu mums arī nevajadzīgas lietas. Piemēram, vai zinājāt, ka pievienojot gatavajiem salātiem dažādas garšvielas, iespējams paildzināt tajos esošo sastāvdaļu "mūžu", kurām beidzies derīguma termiņš? Portāls "Brightside" apkopojis populārākos ražotāju trikus, pārdodot pārtikas preces. To zināšana ļaus iepirkties gudrāk.

Lai gan daļa pārtikas produktu šogad pasaules tirgū varētu palikt lētāki, Latvijā šīs izmaiņas nebūs jūtamas. Pārtiku Latvijā sadārdzinās izmaksu kāpums, piemēram, akcīzes nodokļa sadārdzinātā degviela un darbaspēka trūkuma izraisītais atalgojuma pieaugums.

Cilvēkiem ir priekšstats, ka termins "apstrādāts produkts" nozīmē, ka produkts apstrādes procesā zaudē savas vērtīgās uzturvielas. Taču izrādās, ka tā nebūt nav.

Katru dienu pasaulē atkritumos nonāk trešdaļa saražotās un izaudzētās pārtikas, tā izšķērdējot gan planētas resursus, gan ieguldīto enerģiju un laiku. Īpaši daudz pārtikas tiek izmests pēc gada lielākajiem svētkiem, kad cilvēki cenšas iepriecināt savus mīļos, sapērkot un pagatavojot par daudz ēdiena. IKEA eksperti dalās ar viegli ievērojamiem praktiskiem padomiem, kā izvairīties no pārtikas atkritumu radīšanas ne tikai svētkos.