Pārtika

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi mainās. Atkritumos katru gadu tiek izsviesta aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, vairāk nekā pusi no tās izmet mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Rīgā ar pašvaldības, reliģisko un labdarības organizācijas starpniecību izsalkumu remdē ap 4000 cilvēku ik dienas, un gadā viņu ēdināšana pašvaldībai izmaksā nepilnus 2 miljonus eiro.

Simtiem Spānijas zemnieku trešdien ar traktoriem devušies uz Madridi, lai pie Lauksaimniecības ministrijas protestētu pret produktu cenu samazināšanos. Zemnieki uzskata, ka nopietni apdraudētas viņu iespējas izdzīvot, un pieprasa tūlītēju palīdzību no valdības. "Glābsim zemniekus!" un "Kas jums dos pārtiku rīt?" - vēsta protestētāju plakāti. Pēdējā laikā zemnieki protestējuši arī citās Spānijas pilsētās un lielu daļu savu dusmu vērsuši pret sešām pārtikas veikalu ķēdēm, kurām, kā apgalvo zemnieki, ir pārmērīga kontrole pār tirgu un kuras izmanto savu varu, lai pazeminātu cenas. Protestētāji brīdina, ka rīkos ģenerālstreiku, ja netiks rasti risinājumi viņu bēdīgajai situācijai.

Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.

Pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos joprojām lielu lomu "spēlē" cilvēciskais faktors - pat situācijās, kad ir nodrošināta laba infrastruktūra un piemērots inventārs, darbinieka nezināšana vai nolaidība var izraisīt infekcijas slimības izplatīšanos, neievērojot roku mazgāšanu un dezinfekciju, secinājusi Zemkopības ministrija (ZM).

 Latvijā pārtikas ražotājiem no šā gada 1.aprīļa būs jānorāda arī pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdības deklarācija paredz izvērtēt iespējas ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem. Kopš 2018. gada Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem jau tiek piemērota samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā, un, iespējams, šogad tiks samazināta PVN likme arī sabiedriskajā ēdināšanā.

Par vienu no mūsdienu trendiem ir kļuvusi atteikšanās no glutēnu saturošiem ēdieniem, apgalvojot, ka tieši glutēna izslēgšana no ēdienkartes palīdz iegūt slaidu figūru un labu veselību. Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI uztura speciāliste Jevgēnija Jansone skaidro mītus - vai glutēns patiešām ir drauds veselībai, kas jāizskauž no mūsu ēdienkartes, vai tomēr šis ir modes kliedziens, kam daudzi seko akli un nepamatoti.

Tie, kas vēlas samazināt svaru, ir gatavi izmēģināt visneprātīgākos ieteikumus: dzert ābolu etiķi, māla ūdeni, katru dienu mainīt maltītē lietojamos produktus, ēst vairumā šokolādi... Dietologs, gastroenterologs Igors Fizdels par to visu rausta plecus, uzsverot, ka pašārstēšanās ne pie kā laba nevar novest, tas jādara ārsta uzraudzībā, nosakot katram individuālu diētu.

Dodoties iepirkties, mēs visi vēlamies iegādāties gardu un svaigu ēdienu. Taču daudzi ražotāji un izplatītāji koncentrējas uz savu peļņu un izmanto dažādus trikus, lai pārdotu mums arī nevajadzīgas lietas. Piemēram, vai zinājāt, ka pievienojot gatavajiem salātiem dažādas garšvielas, iespējams paildzināt tajos esošo sastāvdaļu "mūžu", kurām beidzies derīguma termiņš? Portāls "Brightside" apkopojis populārākos ražotāju trikus, pārdodot pārtikas preces. To zināšana ļaus iepirkties gudrāk.

Lai gan daļa pārtikas produktu šogad pasaules tirgū varētu palikt lētāki, Latvijā šīs izmaiņas nebūs jūtamas. Pārtiku Latvijā sadārdzinās izmaksu kāpums, piemēram, akcīzes nodokļa sadārdzinātā degviela un darbaspēka trūkuma izraisītais atalgojuma pieaugums.

Cilvēkiem ir priekšstats, ka termins "apstrādāts produkts" nozīmē, ka produkts apstrādes procesā zaudē savas vērtīgās uzturvielas. Taču izrādās, ka tā nebūt nav.

Katru dienu pasaulē atkritumos nonāk trešdaļa saražotās un izaudzētās pārtikas, tā izšķērdējot gan planētas resursus, gan ieguldīto enerģiju un laiku. Īpaši daudz pārtikas tiek izmests pēc gada lielākajiem svētkiem, kad cilvēki cenšas iepriecināt savus mīļos, sapērkot un pagatavojot par daudz ēdiena. IKEA eksperti dalās ar viegli ievērojamiem praktiskiem padomiem, kā izvairīties no pārtikas atkritumu radīšanas ne tikai svētkos.

Latvijā vadošais pārtikas interneta veikals “Barbora.lv” šogad apbraucis apkārt pasaulei 24 reizes un mērojis 977 600 kilometru, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem piegādājot vairāk nekā 4 tūkstošus tonnu pārtikas produktu. Iecienītākais un internetā visbiežāk iegādātais pārtikas produkts Latvijā arī šogad ir bijis biezpiena sieriņš – 2019. gada laikā “Barbora.lv” pasūtīti 332 204 biezpiena sieriņi.

Nākamā gada laikā Labklājības ministrija plānojusi izveidot jaunu iztikas minimuma grozu, kas atspoguļos iedzīvotāju minimālā patēriņa vajadzības. No iepriekšējos gados veidotā patēriņa groza Latvija atteicās 2014. gadā, jo tas tika veidots vēl pēc padomju tradīcijām un nereti tika pat izsmiets dēļ tajā iekļautajām precēm.

Aktīvākie atkritumu šķirotāji dzīvo Vidzemē un Zemgalē. Savukārt taupību var mācīties no latgaliešiem, bet maltītes no mājās atrodamiem ēdienu pārpalikumiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, visbiežāk pagatavo rīdzinieki, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījums.

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini, kas veikti saistībā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 7,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.

Nesen ANO tika izskatīts jaunākais pētījums par klimata pārmaiņām un zemi.* Secinājumi nav iepriecinoši: lai pabarotu sevi, mēs pārāk intensīvi izmantojam zemi — auglīgas augsnes izzūd 10–100 reižu ātrāk nekā veidojas jaunas. „Bet pēc tam trešdaļu saražoto produktu mēs izmetam, turklāt vairāk par pusi no šī ēdiena izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet mājsaimes,” komentē uzņēmuma „Immer Group”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika. Zinātnieki uzskata, ka tad, ja mēs neapdomāsimies, mūs gaida ļoti bēdīgas sekas.

Nepietiekama produktu kvalitāte, preču piegādes apstākļi un neticība, ka tiešsaistē pasūtītie produkti tiešām tiks atvesti - tie ir tikai daži no aizspriedumiem, kas cilvēkiem rada bažas par iepirkšanos internetā. Cik pamatots ir uztraukums, kādi ir populārākie mīti un kāds patiesībā ir process no preču pasūtīšanas brīža līdz piegādei mājās, skaidro Sanita Bērziņa, Latvijā vadošā pārtikas interneta veikala “Barbora.lv” valdes locekle.