Pašvaldībām būtu vairāk jāatbalsta vietējie ražotāji ar Latvijā ražotās produkcijas izvēli pārtikas pakās skolēniem, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF).
LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atgādināja, ka Zemkopības ministrijā ir izveidota krīzes vadības grupa, kurā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji, tirgotāji, pārtikas ražotāji spriež par dažādām problēmām ārkārtējās situācijas laikā. Tostarp nesen spriests par pašvaldību gatavību izvēlēties vietējo pārtiku pakās skolēniem trūcīgajās, mazturīgajās un daudzbērnu ģimenēs.
"Dažās pašvaldībās puse no tajās sakombinētajiem produktiem nav vietējas izcelsmes. Pašvaldības nesaprot, ka ir jāatbalsta uzņēmēji ar vietējo produktu iezvēli. Esam tiešām sašutuši par šādu attieksmi. Jo tikai ar lojalitāti vietējai produkcijai nauda ieplūdīs Latvijas ekonomikā. Kādēļ jāiepērk un pārtikas pakā jāliek, teiksim, poļu piens vai ukraiņu cepumi? Šādu rīcību esam novērojuši, piemēram, Dagdas pašvaldībā, par ko šausminājāmies," sacīja Šure. Viņa sacīja, ka notikušais Dagdas pašvaldībā nozares redzeslokā nonāca nejauši, bet situāciju visās Latvijas pašvaldības LPUF nav apzinājusi.
Pēc Šures domām, iegādāties vietējo produkciju esot katras pašvaldības sirdsapziņas un sapratnes par Latvijas ekonomiku jautājums.
Informācija domes mājaslapā liecina, ka Dagdas novada domes deputāti 8.aprīlī attālinātā domes ārkārtas sēdē nolēma ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt ēdināšanu Dagdas novada pašvaldības izglītības iestāžu 1.-9. klašu izglītojamiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Dagdas novada administratīvā teritorija, piegādājot pārtikas paku vienu reizi mēnesī, sākot no šā gada 1.aprīļa. Dome lēma, ka vienam izglītojamam mēnesī tiks piegādāta pārtikas paka 30 eiro vērtībā, vadoties pēc aprēķina 1,50 eiro par katru attālināto mācību dienu.
Dagadas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un komunikāciju nodaļas vadītāja Sanita Karpoviča aģentūrai LETA teica, ka pārtikas produktu pakas novada pašvaldības izglītības iestāžu no pirmās līdz devītajai klasei izglītojamajiem ar Dagdas novada administratīvo teritoriju kā deklarēto dzīvesvietu tika veidotas atklātā konkursā "Pārtikas produktu piegāde Dagdas novada pašvaldības iestādēm", pielāgojot sortimentu pakas formātam.
Viņa pastāstīja, ka Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša pārtikas produktu iegādei deleģēja ēdnīcas vadītāju, kura ikdienā nodarbojas ar produktu pasūtīšanu caur programmu "Kurmis". Ēdienkarte tika saskaņota ar domes vadību un sociālā dienesta vadību. Produktus piegādāja firmas, ar kurām ir noslēgti līgumi.
Pēc Karpovičas teiktā, pārtikas paka izglītojamajiem sastāvēja no makaroniem, griķiem, miltiem, cukura, cepumiem iepakojumā, vafelēm iepakojumā, brokastu pārslām, eļļas, ātri vārāmajām auzu pārslām, kausētā siera, sviesta, cūkgaļas sardelēm divu kilogramu iepakojumā, desas, diviem kilogramiem ābolu, piena ar ilgu derīguma termiņu, iebiezinātā piena bundžā, iebiezinātā piena (kakao), tomātu mērces, augļu tējas un piena šokolādes. Tā kā tika iepirkts liels daudzums, tad par 30 eiro sanāca iegādāties daudz vairāk produktu, nekā, ja ģimenei piešķirtu 30 eiro un tā pati veikalā iepirktos, viņa skaidroja.
Dagadas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un komunikāciju nodaļas vadītāja teica, ka pašvaldība pati nav saņēmusi no vietējiem ražotājiem sūdzības par attiecīgo pārtikas paku sastāvu.
Jau ziņots, ka 31.martā Ministru kabineta sēdē tika nolemts, ka valsts piešķirto mērķdotāciju skolēnu ēdināšanā par katru 1.-4. klases skolēnu, ko varēs izlietot 1., 2., 3. un 4. klašu skolēniem, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm. Ja visi līdzekļi šim mērķim nebūs izlietoti, tos varēs atvēlēt arī 5., 6., 7., 8. un 9.klašu skolēniem, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.
Valdība noteikusi, ka pašvaldība var izvēlēties piemērotāko ēdiena nodrošināšanas veidu - brīvpusdienu piegāde bērniem mājās, pārtikas pakas bērna ģimenei, zupas virtuves pakalpojumi vai cits ēdiena piegādes veida risinājums.
