Pārtika

“Maxima Latvia” piedāvā 6 padomus kā organizēt ikdienu, lai saņemtu nepieciešamības pārtikas un sadzīves preces tiem, kuri šobrīd atrodas karantīna vai ir izvēlējušies sevi pasargāt un neapmeklēt veikalus un citas sabiedriskās vietas. Bet varbūt tieši Tu šobrīd vari palīdzēt kādam radiniekam, draugam vai kaimiņam. Būsim atbildīgi pret sevi un citiem, pielāgojoties esošajiem ārkārtas apstākļiem.

Paplašinot sadarbību ar Latvijas Samariešu apvienību un pārtikas banku "Paēdušai Latvijai", mazumtirgotājs "Rimi Latvia" ziedo pārtiku, lai nodrošinātu pārtiku Latvijas ģimenēm, kuras ārkārtējā stāvokļa dēļ nonākušas trūkumā.

Rīgas dome maznodrošināto ģimeņu skolēniem līdz ārkārtas situācijas beigām pārtikas iegādei reizi mēnesī nodrošinās kartes 40 eiro vērtībā, informēja Rīgas domes pagaidu administrācijas pārstāve Jana Jentkus.

Laikā, kad eksperti nenogurstoši skaidro, kā tad izplatās koronavīruss Covid-19, joprojām daudzus uztrauc jautājums, vai šo infekciju iespējams izplatīt arī ar pārtiku, vai mājdzīvniekiem. Institūta "BIOR" pārstāvji skaidro, kā tad ir patiesībā.

Šobrīd, kad daudzi no mums atrodas pašizolācijā vai cenšas pēc iespējas samazināt iziešanu no mājām, aktuāli ir jautājumi par dažādu produktu rezervēm un ilgāku uzglabāšanas laiku, lai tie būtu svaigi. "Unlock food" atklāj veidus, kā ilgāk saglabāt dažādus dārzeņus svaigus mājas apstākļos.

Aizvadītajā nedēļā, no 17. līdz 20.martam, Latvijā norisinājās virtuālais hakatons HackForce, kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Starp uzvarētājiem ir arī kustība #paliecmājās - brīvprātīgo tīkls, kas bez maksas vēlas palīdzēt ar pārtikas un citu preču piegādi tiem, kas ir riska grupā vai atrodas mājās karantīnā. Saņemt #paliecmājās palīdzību var jebkurš, zvanot pa tālruni 25661991 vai apmeklējot mājas lapu www.paliec-majas.lv.

Covid-19 inkubācijas periods ir 14 dienas, kas ir laiks, kuru daudziem no mums jāpavada izolētiem savos mājokļos, ja esam riska grupā - kontaktējušies ar inficētu personu vai nesen atgriezušies no ārzemēm. Taču šāda izolācija ietekmē ne tikai nosauktos- daudzi paši izvēlas palikt mājās un pēc iespējas samazināt sociālos kontaktus, ko iesaka arī eksperti. Pirmais panikas vilnis, kad cilvēki steidzās izpirkt veikalus, iespējams, ir nedaudz norimis, taču joprojām neskaidrs ir tas, kas notiks tālāk un cilvēki cenšas iegādāties pārtiku pēc iespējas gudrāk un ilgākam laikam. "Today" ir apkopojis produktus, kas ne tikai ir ilgi uzglabājami, bet arī vērtīgi mūsu organismam laikā, kad lielāko dienas daļu pavadām mājās un mūsu ikdienas aktivitātes ir limitētas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pēc valdības deleģējuma izdevis rīkojumu Covid-19 izplatības ierobežošanai ārkārtējā situācijā pārtikas mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī dodot iespēju pārtikas ražotājiem bez pārtraukumiem ražot un realizēt savu produkciju, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā.

Veselības apsvērumu dēļ cilvēki arvien vairāk laika pavada mājās un ir aicināti lieku reizi neatrasties publiskās vietās veselības apdraudējuma dēļ. “Ko un kā ģimenei gardi un efektīvi pagatavot mājās?” kļūst arvien svarīgāks jautājums. Turklāt – tā, lai ietaupītu naudu un izmantotu visus produktus, kas mājās ir, neveidojot pārtikas pārpalikumus.

Ņemot vērā koronavīrusa izplatību un izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, biedrība "Zemnieku saeima" norāda, ka šobrīd nav pamata uztraukumam un nepieciešamībai veidot pārmērīgus pārtikas produktu uzkrājumus. Latvijā ar pārtiku esam pašpietiekami un atsevišķās produktu grupās saražojam pat divreiz vairāk, nekā spējam patērēt.

Pārtikas produkti Latvijas veikalos ir un būs pieejami arī turpmāk, tādējādi satraukumam par to iespējamu iztrūkumu nav pamata, piektdien preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Ceturtdienas vakarā vairāki aculiecinieki publicējuši foto no lielveikaliem Latvijā, kur cilvēki steiguši nopirkt pirmās nepieciešamības preces.

Latvijā lauksaimnieki pilnībā spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku pat, ja Latviju pilnībā izolētu no ārpasaules, pieaugot koronavīrusa Covid-19 vīrusa izplatībai, intervijā pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs.

Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā vismaz daļai pārtikas produktu tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, proti, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5%. Diskutējot par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem, tiek spriests par samazinātā PVN piemērošanu arī gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, kā to paredz valdības deklarācija.

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem stāsta mazumtirgotāju pārstāvji.

Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē vairāk, nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs, liecina Eurostat dati . Arī “Maxima Latvija” veiktā iedzīvotāju aptauja par iepirkšanās paradumiem liecina, ka cilvēki pārtikas iegādi īpaši izvērtē, lai to padarītu pēc iespējas efektīvāku - pirms došanās uz veikalu liela daļa cilvēku iepriekš izpēta veikala īpašos piedāvājumus mājaslapā vai akcijas avīzēs, un pirkumu izvēlē dominē atlaides apjoms. Pārtikas iegādei pārmaksātos līdzekļus cilvēki labprātāk novirzītu iekrājumu veidošanai, hobijiem vai citām precēm un pakalpojumiem.

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi mainās. Atkritumos katru gadu tiek izsviesta aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, vairāk nekā pusi no tās izmet mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Rīgā ar pašvaldības, reliģisko un labdarības organizācijas starpniecību izsalkumu remdē ap 4000 cilvēku ik dienas, un gadā viņu ēdināšana pašvaldībai izmaksā nepilnus 2 miljonus eiro.

Simtiem Spānijas zemnieku trešdien ar traktoriem devušies uz Madridi, lai pie Lauksaimniecības ministrijas protestētu pret produktu cenu samazināšanos. Zemnieki uzskata, ka nopietni apdraudētas viņu iespējas izdzīvot, un pieprasa tūlītēju palīdzību no valdības. "Glābsim zemniekus!" un "Kas jums dos pārtiku rīt?" - vēsta protestētāju plakāti. Pēdējā laikā zemnieki protestējuši arī citās Spānijas pilsētās un lielu daļu savu dusmu vērsuši pret sešām pārtikas veikalu ķēdēm, kurām, kā apgalvo zemnieki, ir pārmērīga kontrole pār tirgu un kuras izmanto savu varu, lai pazeminātu cenas. Protestētāji brīdina, ka rīkos ģenerālstreiku, ja netiks rasti risinājumi viņu bēdīgajai situācijai.

Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.

Pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos joprojām lielu lomu "spēlē" cilvēciskais faktors - pat situācijās, kad ir nodrošināta laba infrastruktūra un piemērots inventārs, darbinieka nezināšana vai nolaidība var izraisīt infekcijas slimības izplatīšanos, neievērojot roku mazgāšanu un dezinfekciju, secinājusi Zemkopības ministrija (ZM).