Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas Paēdušai Latvijai veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 81,3 procenti ģimeņu Latvijā nedēļas laikā atkritumos izmet pārtiku, kas ir iegādāta par daudz, netiek apēsta vai tai ir beidzies norādītais derīguma termiņš. 1. jūlijā stājās spēkā valdības atbalstītie likuma grozījumi, kas ļauj ziedot labdarības organizācijām pārtikas produktus pēc ieteicams līdz termiņa beigām.
Aizvien vairāk cilvēku Latvijā maina ikdienas paradumus un atbalsta dabai draudzīgākus iepakojumus. Vairāk nekā 60% veikalu apmeklētāji visbiežāk saviem pirkumiem izmanto veikalā pieejamajos papīra maisiņus un kartona kastes vai personīgos auduma maisiņus, liecina Rimi Latvia un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
66 procenti mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus, un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot, bet pārējie no savas ēdienkartes mērķtiecīgi izslēdz noteiktus produktus.
Milti un miltu izstrādājumi, piena šokolāde, augļi un dārzeņi šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ievērojami sadārdzinājušies. Būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Šogad jūnija otrajā nedēļā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā būtiski augošas cenas miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Sociālajos tīklos nonākuši foto, kuros it kā redzama peles galva brokastu pārslu pakā. Uzņēmums centies sazināties ar foto autoru, kā arī skaidro, vai maz šāds "atradums" tā ražotajos produktos ir iespējams.
Ir tik daudz dažādu ēdamlietu, kuras ieteicams ēst regulāri, turklāt laiku pa laikam apritē ienāk jauni, agrāk neiepazīti veselīgi produkti vai tiek atklātas jaunas vērtīgas īpašības tiem pašiem vecajiem, labi zināmajiem. Gadās arī tā, ka par ēdienkartes karali kļūst agrāk nepopulārs produkts, kurš, izrādās, efektīvi palīdz mazināt mūsdienu dzīvesveida nevēlamās sekas.
Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” organizēja kulinārijas meistarklasi, lai izglītotu, kā no visbiežāk ziedotajiem pārtikas paku produktiem pagatavot gardas un veselīgas maltītes.
Kāds pircējs veikalā "Rimi" Āzenes ielā iegādājies makaronus un nākamajā dienā vēlējies tos pagatavot, taču tajos pamanījis kaut ko aizdomīgu, konstatējis, ka makaronu iepirkumā mīt kaitēkļi, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Šā gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs. Savukārt nedaudz samazinājušās sviesta cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Lai gan gada sākumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas ir pieaugušas, šā gada turpmākajos mēnešos tām ir tendence saglabāties esošajā līmenī, prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Latvijā pircēji ir ļoti pragmatiski un produktus izvēlas pēc to kvalitātes un cenas attiecības, kā arī ražošanas procesa un produkta sastāva, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā gaļai, zivīm, olām un pienam Latvijā būtu jāievieš jau nākamgad, piektdien biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējā kongresā sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Skaidrīte mikroblogošanas vietnē Twitter dalījusies ar fotogrāfiju, kurā redzams, ka cepumus "Gotiņas", kurus sieviete iegādājusies veikalā, iekšpusē rotā uzraksts krievu valodā "korovka".
Šodien atklās starptautisko pārtikas izstādi "Gulfood 2019" Dubaijā, kurā Latviju nacionālajā kopstendā pārstāvēs 12 uzņēmumi, informēja Agroresursu un ekonomikas institūtā.
Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par „I Love Eco” medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu? Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāj Ivars Koloda savā viedoklī skaidro, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi, un, kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, minot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pērn saņēmis četras sūdzības par pārtikas veikalos nejauši iekļuvušiem putniem, pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.