Starptautiskās iniciatīvas Save Food apkopotie dati liecina, ka trešdaļa visu pārtikas produktu iet zudumā – tiek mesti ārā vai sabojājas. Naudas izteiksmē zaudējumi sastāda 1 triljonu dolāru gadā. «Apdomājiet šos ciparus! Zinātnieki ir pārliecināti, ka pat ne trešdaļa, bet vien ceturtā daļa no šīs pārtikas varētu atrisināt bada problēmu visā pasaulē,» komentē elastīgā iepakojuma ražotāja, starptautiskās kompānijas IMMER Group prezidente Irina Mirošņika.
Šodien stājas spēkā Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais noteikumu projekts par noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu, kas līdz šim tika apzīmēti ar terminu "diētiskā pārtika", reģistrācijas un valsts nodevas samaksas kārtību, liecina informācija ZM mājaslapā.
Nākamā gada sākumā vairumam pārtikas produktu cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs izejvielu cenu kāpuma dēļ, žurnālistiem trešdien sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pārstāve Ingūna Gulbe.
Ar sociālā tīkla "Facebook" starpniecību Rinalds brīdina citus pircējus. Viņš kādā pārtikas veikalā Saldū iegādājies banānu, kurā, iespējams, ir redzamas asinis.
Pārtikas tehnoloģiju fakultātes zinātnieki no brētliņām ir radījuši inovatīvu produktu, kas solās kļūt par būtisku ieguldījumu Latvija ekonomikas attīstībā.
Pateicoties veiksmīgi saskaņotiem veterinārajiem sertifikātiem, šogad Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražotājiem ir iespēja savu produkciju eksportēt uz vairākiem jauniem tirgiem, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Pētot pircēju iepirkšanās paradumus, redzams, ka iedzīvotāji izteikti vairāk izvēlas iegādāties sezonālos produktus, piemēram, dārzeņus un augļus. Nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati par 2018. gada otro ceturksni liecina, ka 30,2% iedzīvotāju izvēlas sezonālos produktus, kas ir par 3,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Sestdien, no plkst. 11.00 līdz 21.00 Rimi veikalos Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās jau sesto reizi norisināsies labdarības akcija, kuras laikā ikviens aicināts papildus saviem ikdienas pirkumiem iegādāties produktus un piepildīt pārtikas paku, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, senioriem un personām ar invaliditāti un zemiem ienākumiem.
Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums.
Saeimas deputāti ceturtdien, 25.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.
Liellopu gaļas cenas patlaban Latvijā ir kritiski zemas, taču gaļas liellopu audzētāji cer uz cenu kāpumu šā gada beigās, atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.
Tēriņi ikdienas pārtikas iegādei Latvijā ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā, liecina Eurostat jaunākie dati. Tāpēc Latvijas pircējiem pārtikas cenu izmaiņas ir ārkārtīgi svarīgas. Kopējā inflācija aizvadītajā ceturksnī sasniegusi 2,4 procentus, tajā skaitā pārtikas un dzērienu cenu pieaugums augustā bijis 1,4 procentu robežas. Tajā pašā laikā Maxima Latvija veikalos tā saglabājas tuvu nullei. Šāda inflācijas atšķirība kopumā atstāj būtisku iespaidu uz Latvijas mājsaimniecību rocību.
Latvija šobrīd ir pirmā no Baltijas valstīm, kas daļai pārtikas produktu – šajā gadījumā augļiem un dārzeņiem – ieviesusi samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Pozitīvie ieguvumi, ko devusi šī iniciatīva, vieš cerības, ka nākotnē samazināto PVN likmi varētu piemērot arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pienam, gaļai.
No visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā datu analīze.
Izņemot miltu izstrādājumus, olas, putnu gaļu un kakao, kam cenas var pieaugt, citiem pārtikas produktiem Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Latvijas iedzīvotājiem aizvien svarīgāk kļūst tas, kādus produktus izvēlēties, kā tiek pagatavots ēdiens un kas iekļauts ikdienas ēdienkartē. Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu ir ievērojami uzlabojušās, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvijā?”.
Iepirkuma konkursā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādi ar pārtiku varēs pieteikties arī vietējie ražotāji, noskaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.