Pārtika

No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.

Nesen ANO tika izskatīts jaunākais pētījums par klimata pārmaiņām un zemi.* Secinājumi nav iepriecinoši: lai pabarotu sevi, mēs pārāk intensīvi izmantojam zemi — auglīgas augsnes izzūd 10–100 reižu ātrāk nekā veidojas jaunas. „Bet pēc tam trešdaļu saražoto produktu mēs izmetam, turklāt vairāk par pusi no šī ēdiena izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet mājsaimes,” komentē uzņēmuma „Immer Group”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika. Zinātnieki uzskata, ka tad, ja mēs neapdomāsimies, mūs gaida ļoti bēdīgas sekas.

Nepietiekama produktu kvalitāte, preču piegādes apstākļi un neticība, ka tiešsaistē pasūtītie produkti tiešām tiks atvesti - tie ir tikai daži no aizspriedumiem, kas cilvēkiem rada bažas par iepirkšanos internetā. Cik pamatots ir uztraukums, kādi ir populārākie mīti un kāds patiesībā ir process no preču pasūtīšanas brīža līdz piegādei mājās, skaidro Sanita Bērziņa, Latvijā vadošā pārtikas interneta veikala “Barbora.lv” valdes locekle.

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila, bet izaicinājumu netrūkst, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Nepatīkamu situāciju piedzīvojis kāds pircējs Jelgavā, kurš iegādājies vistas gaļu, kura sabojājusies vēl pirms norādītā derīguma termiņa beigām.

Veikalu ķēde "Maxima Latvija" vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu "ieteicams līdz" atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēsta LNT Ziņas.

Tadžikistānā pēc saindēšanās ar maizi miruši 14 ieslodzītie, kas tika vesti no viena cietuma uz citu, pirmdien paziņoja Tieslietu ministrija.

Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas Paēdušai Latvijai veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 81,3 procenti ģimeņu Latvijā nedēļas laikā atkritumos izmet pārtiku, kas ir iegādāta par daudz, netiek apēsta vai tai ir beidzies norādītais derīguma termiņš. 1. jūlijā stājās spēkā valdības atbalstītie likuma grozījumi, kas ļauj ziedot labdarības organizācijām pārtikas produktus pēc ieteicams līdz termiņa beigām.

Aizvien vairāk cilvēku Latvijā maina ikdienas paradumus un atbalsta dabai draudzīgākus iepakojumus. Vairāk nekā 60% veikalu apmeklētāji visbiežāk saviem pirkumiem izmanto veikalā pieejamajos papīra maisiņus un kartona kastes vai personīgos auduma maisiņus, liecina Rimi Latvia un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Kāds vīrietis publicējis fotogrāfijās, kurās redzams, ar ko tiek barotas mazturīgas ģimenes Latvijā.

66 procenti mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus, un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot, bet pārējie no savas ēdienkartes mērķtiecīgi izslēdz noteiktus produktus.

Milti un miltu izstrādājumi, piena šokolāde, augļi un dārzeņi šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ievērojami sadārdzinājušies. Būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Šogad jūnija otrajā nedēļā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā būtiski augošas cenas miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Kāda Latvijas iedzīvotāja, taisot sviestmaizes, rikā atradusi priekšmetu, kuram tur patiesi nevajadzētu atrasties.

Sociālajos tīklos nonākuši foto, kuros it kā redzama peles galva brokastu pārslu pakā. Uzņēmums centies sazināties ar foto autoru, kā arī skaidro, vai maz šāds "atradums" tā ražotajos produktos ir iespējams.

Ir tik daudz dažādu ēdamlietu, kuras ieteicams ēst regulāri, turklāt laiku pa laikam apritē ienāk jauni, agrāk neiepazīti veselīgi produkti vai tiek atklātas jaunas vērtīgas īpašības tiem pašiem vecajiem, labi zināmajiem. Gadās arī tā, ka par ēdienkartes karali kļūst agrāk nepopulārs produkts, kurš, izrādās, efektīvi palīdz mazināt mūsdienu dzīvesveida nevēlamās sekas.

Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” organizēja kulinārijas meistarklasi, lai izglītotu, kā no visbiežāk ziedotajiem pārtikas paku produktiem pagatavot gardas un veselīgas maltītes.

Kāds pircējs veikalā "Rimi" Āzenes ielā iegādājies makaronus un nākamajā dienā vēlējies tos pagatavot, taču tajos pamanījis kaut ko aizdomīgu, konstatējis, ka makaronu iepirkumā mīt kaitēkļi, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Šā gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs. Savukārt nedaudz samazinājušās sviesta cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Lai gan gada sākumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas ir pieaugušas, šā gada turpmākajos mēnešos tām ir tendence saglabāties esošajā līmenī, prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.