Latvija uz ārzemēm eksportē arvien vairāk pārtikas preču

© Vladislavs Proškins/F64

Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 7,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozare jau sen ir pārsniegusi pirmskrīzes eksporta līmeni, tādējādi katrs nākamais pieauguma procents ārvalstu tirgos prasa vairāk darba un pūļu. Tāpēc jo priecīgāk ir redzēt, ka pirmajā pusgadā eksporta kopējais rezultāts ir ar pieaugumu - 7,3%," teica Šure.

Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas minētā, 2019.gada pirmajā pusgadā pārtikas ražotāji visvairāk produkciju eksportējuši uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Vāciju. Uz šīm valstīm eksportēti apmēram 58% no kopējā apjoma.

Tradicionāli dominējošie eksporta produkti ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (27% no kopējās eksporta vērtības), graudaugi un to produkti (17%), kā arī piena produkti (11%). Salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu par 10% pieaugusi dzērienu eksporta vērtība, bet par 19% samazinājusies zivju eksporta vērtība.

Šure piebilda, ka šogad pirmajā pusgadā situācija eksportā bija labāka, nekā sākotnēji prognozēts. "Lai gan pirmie neprecizētie eksporta statistikas dati bija diezgan nomācoši, precizētie dati rāda pavisam citu ainu, tie ir ļoti labi. No 18,5% esam pakāpušies līdz 19,7% no kopējā valsts eksporta. Drīz panāksim "kociniekus"," viņa teica.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais