Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

"X stundā" visu valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu 12 miljonus eiro

© Aigars Jansons/ F64 Photo Agency

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini, kas veikti saistībā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

ZM skaidroja, ka ministrija veic visu tās atbildībā esošo jomu padziļinātu izvērtējumu, balstoties uz Aizsardzības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām. Ministriju izvērtējums un secinājumi būs pamatā jaunajai Valsts aizsardzības koncepcijai, kuru Aizsardzības ministrija izstrādās 2020.gadā.

Ministrijā atgādināja, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir nodrošināt visu valsts sektoru aizsardzību un sagatavotību krīžu pārvarēšanai, tostarp militāru konfliktu gadījumos. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti, valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties. Procesu koordinēs Aizsardzības ministrija, nosakot katrai valsts institūcijai konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.

Tādējādi ZM, veicot savu atbildības jomu izvērtējumu, analizē esošo situāciju un identificē pilnveidojamos jautājumus.

Tostarp ZM plāno optimizēt Ministru kabineta (MK) noteikumos par pārtikas uztura normām paredzēto pārtikas produktu klāstu iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā, primāri atstājot tajā tikai tos produktus, kurus valsts tautsaimniecība spētu nodrošināt, kuri būtu ātri pagatavojami un arī ar samērā ilgu derīguma termiņu. Šajā nolūkā ZM ir izstrādājusi grozījumu projektu attiecīgajos MK noteikumus un tos tuvākajā laikā plānots nodot starpinstitūciju saskaņošanai.

ZM izstrādātais MK noteikumu projekts paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā tiks ieviesta normēta pārtikas apgāde ar pamatproduktiem, piemēram, iedzīvotājiem tiks nodrošinātas graudaugu pārslas, milti, putraimi, makaroni, konservi, sausiņi, dzeramais ūdens un citi produkti, kas ir ātri pagatavojami un ar samērā ilgu derīguma termiņu. Diskusijas par sarakstā iekļaujamo produktu klāstu vēl turpinās.

Ministrijā skaidroja, ka ir identificēti 2% iedzīvotāju, kas ir valsts apgādībā, un kurus krīzes gadījumā obligāti jāapgādā ar pārtiku. Taču veikti ne tikai aprēķini, cik izmaksātu noteiktā iedzīvotāju minimuma apgādāšana ar pārtiku, bet arī, cik izmaksātu pilnīgu visu Latvijas iedzīvotāju apgādāšana ar pārtiku. Pēc ZM aprēķiniem, pilnīgi visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku atbilstoši spēkā esošajām uztura normām, kas ir noteiktas attiecīgajos MK noteikumos, dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro.

Tāpat ZM norādīja, ka visaptverošās valsts aizsardzības sistēma paredz arī ražotāju iesaisti, tādēļ nākotnē paredzamas konsultācijas ar pārtikas nozares pārstāvjiem, lai vienotos par praktiskiem apsvērumiem preču piegādē krīzes situācijās. Ir apzināti pārtikas ražotāji, kuri vajadzības gadījumā varētu piegādāt nepieciešamās pārtikas preces.

Ministrijā piebilda, ka pašreiz spēkā esošie MK nosacījumi paredz, ka pārtikas piegādes krīzes situācijās ir jāorganizē izmantojot atliktās piegādes. Taču šī brīža situācija atlikto piegāžu jomā norāda uz to, ka ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ būtu nepieciešams vienoties par citu pieeju pārtikas apgādei krīzes situācijā, piemēram, piegāžu līgumi ar pārtikas ražotājiem tiek slēgti tikai parādoties pirmajām indikācijām par potenciālo valsts apdraudējumu.

Jau ziņots, ka līdz 30.novembrim ir pagarināts termiņš priekšlikumu iesniegšanai par visaptverošas valsts aizsardzības izveidi, kuru sākotnēji valdība bija uzdevusi visām ministrijām paveikt līdz 1.septembrim.

Valdība šogad aprīlī atbalstīja visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidošanu. Valdība nolēma, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) vadīs un koordinēs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš arī būs darba grupas vadītājs, bet darba grupas locekļi būs visi pārējie valdības ministri, izņemot, premjerministru Krišjāni Kariņu (JV). Tāpat darba grupā darbosies Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pabriks šogad pavasarī atzina, ka Latvijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma jāievieš trīs līdz četru gadu laikā. No 2024.gada valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.