Latvija ceļā uz samazināto PVN likmi pārtikai

 
©Publicitātes foto

Valdības deklarācija paredz izvērtēt iespējas ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem. Kopš 2018. gada Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem jau tiek piemērota samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā, un, iespējams, šogad tiks samazināta PVN likme arī sabiedriskajā ēdināšanā.

Latvijas Restorānu biedrība, Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanos par samazinātās (PVN) likmes ieviešanu. Tas nozīmē, ka, īstenojot šo ieceri, par maltīti restorānos, kafejnīcās vai citās sabiedriskās ēdināšanas vietās nākotnē PVN būtu jāmaksā 12 procentu apmērā pašreizējā 21 procenta vietā.

«Latvijas Restorānu biedrība ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis,» uzsvēra LRB prezidents Jānis Jenzis.

Arī Ekonomikas un Finanšu ministrija ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir iekļauti nozares pašsakārtošanas plānā.

Parakstot ģenerālvienošanos par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajā ēdināšanā, nozare no savas puses apņemtos par 10% palielināt vidējo darba stundu skaitu, kāpināt darba samaksas minimālo stundas likmi, paaugstināt sociālās garantijas, stiprināt darba drošību utt.

Pēc J. Jenža teiktā, šāds lēmums būs svarīgs tūrisma konkurētspējai un attīstībai, jo ēdināšana ir būtiska tūrisma nozares sastāvdaļa. 2018. gadā Latvijas Universitātes un Live Riga veiktajā pētījumā kā otrs svarīgākais Rīgas pilsētas apmeklējuma mērķis, uzreiz aiz pilsētas apskates, tika norādīts gastronomiskais tūrisms. Tāpat ēdināšanas nozare pilda būtiskas sociālas funkcijas. Viena no tām - nodarbinātība, arīdzan veselīga dzīvesveida popularizēšana un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, aktualizējot Zero Waste un pārtikas atkritumu neģenerēšanas idejas.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2018. gadā Latvijā tika ieviesta samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem. Latvijas Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka uzsver, ka tā ir pozitīvi ietekmējusi vietējo zemnieku saimniekošanas procesu. Zemniekiem ir palielinājies realizētās produkcijas apjoms, arī lielveikalu pieprasījums pēc vietējās produkcijas ir audzis.

«Tā sauktajiem dārzeņu, augļu un ogu ievedējiem samazinājusies interese ievest importa produkciju, jo cenu starpība ir kritusies un peļņas apjoms nav pievilcīgs. Pēc Latvijas Augļkopju asociācijas novērojumiem, ievestajiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek norādīta izcelsmes valsts, jo samazinās iemesls to uzrādīt kā vietējo,» stāstīja R. Kajaka.

Kooperatīvi Zelta ābele un Augļu nams ir Latvijas lielākie ābolu audzētāji, un 2019. gadā kopējais realizētās produkcijas apjoms audzis par 22 procentiem, ābolu pieprasījums lielveikalos ir palielinājies, šogad ābolus lielveikaliem varēs nodrošināt tikai līdz februārim, arī darba algas strādājošiem ir pieaugušas. Arī ogu kooperatīva Baltijas ogu kooperatīvs pagājušās sezonas realizētā produkcija ir pieaugusi pat par 30 procentiem.

 

Abonē