Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē vairāk, nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs, liecina Eurostat dati . Arī “Maxima Latvija” veiktā iedzīvotāju aptauja par iepirkšanās paradumiem liecina, ka cilvēki pārtikas iegādi īpaši izvērtē, lai to padarītu pēc iespējas efektīvāku - pirms došanās uz veikalu liela daļa cilvēku iepriekš izpēta veikala īpašos piedāvājumus mājaslapā vai akcijas avīzēs, un pirkumu izvēlē dominē atlaides apjoms. Pārtikas iegādei pārmaksātos līdzekļus cilvēki labprātāk novirzītu iekrājumu veidošanai, hobijiem vai citām precēm un pakalpojumiem.
Ja izdotos ietaupīt līdzekļus uz pārtikas izdevumu rēķina, “Maxima” veiktajā aptaujā vairāk kā 60% cilvēku atzina, ka labprāt sāktu veidot vai papildināt uzkrājumus. Tikpat cilvēku sevi palutinātu ar precēm, ko citkārt nepirktu - apģērbu, kosmētiku, sadzīves precēm. Puse cilvēku labprāt novirzītu ietaupījumus ceļojumiem, savukārt aptuveni 40% iedzīvotāju gribētu vairāk līdzekļu atvēlēt medicīnas izdevumiem - medikamentiem un ārstnieciskām procedūrām. Savukārt trešā daļa aptaujas respondentu gribētu finansiāli atbalstīt savus tuviniekus.
Lai ietaupītu uz pārtiku, daļa cilvēku izvēlas akcijas preces, bet teju 70% cilvēku dodas uz veikalu ar iepirkumu sarakstu.
Vēl viens veids kā tērēt gudri - ēdienkarti plānot laicīgi un uz veikalu doties vienu reizi nedēļā, kā arī neiet iepirkties ar tukšu vēderu. Savukārt 7% iedzīvotāju uzskata, ka vispār nav iespējams samazināt savus tēriņus pārtikai.
