Zupas virtuvēm miljonus, pārtiku – atkritumos

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi mainās. Atkritumos katru gadu tiek izsviesta aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, vairāk nekā pusi no tās izmet mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Rīgā ar pašvaldības, reliģisko un labdarības organizācijas starpniecību izsalkumu remdē ap 4000 cilvēku ik dienas, un gadā viņu ēdināšana pašvaldībai izmaksā nepilnus 2 miljonus eiro.

Daudzi no tiem, kas regulāri ēd tā dēvētajās zupas virtuvēs, nemāk gatavot ēdienu un izbrāķē trūcīgajiem paredzētās pārtikas pakas, jo zāģu skaidas viņi neēdīšot. Par zāģu skaidām šie cilvēki dēvē auzu pārslas, jo neprot no tām uzvārīt pat biezputru.

Dzirdēts, ka zupas virtuvju apmeklētāji atzīstas - viņi atradinājušies gatavot paši, un pat parastākās receptes ir tāds atklājums kā Kolumbam Amerika. Kāpēc gatavot pašam, ja ik dienu iespējams dabūt siltu ēdienu? Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte sacīja, ka sociālā riska grupām nav iemaņu un zināšanu, kā ēdiens ir jāgatavo, un Rīgā ir liels pieprasījums pēc uztura speciālistu lekcijām un nodarbībām ēdiena gatavošanā.

Rīgā ik dienas trūkumcietējiem tiek dalītas ap 2000 apmaksātas siltā ēdiena porcijas. Sākot ar aprīli, Rīgā tiks palielināts siltā ēdiena izdales vietu skaits no sešām līdz astoņām, kur mazaizsargātākie iedzīvotāji darba dienās varēs saņemt kvalitatīva un kalorijām bagāta ēdiena porciju.

Vai tiešām cilvēkiem trūkst naudas pārtikai? Kaut arī statistika liecina, ka nabadzīgo cilvēku skaits valstī sarūk, uz nabadzības riska robežas joprojām žonglē daudz iedzīvotāju. Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš sacīja, ka pērn veiktajā aptaujā 9 procenti cilvēku atbildējuši: viņiem nepietiek naudas pat pārtikai.

Nabadzības riskam visvairāk pakļauti vientuļie seniori un ģimenes ar bērniem. Biedrības Latvijas samariešu apvienība pieredze liecina, ka pēc palīdzības visvairāk vēršas ģimenes ar bērniem. Tomēr pēdējā laikā palielinās to senioru skaits, kam nepieciešams bezmaksas ēdiens - ja spēji pasliktinās veselība un ir jāpērk zāles, tad nereti nepietiek naudas, lai nopirktu pat vislētāko pārtiku. Starp rīdziniekiem - siltā ēdiena pakalpojumu saņēmējiem - ir seniori, personas ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem.

Rīgas domes Labklājības departaments šonedēļ rīkoja diskusiju par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi un par jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgākai dzīvei. Tās laikā tika apzināta pieredze, idejas un resursi, lai kopīgi koordinētu iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un institūciju rīcību, radītu jaunas iniciatīvas.

Viena no Labklājības departamenta direktores Irēnas Kondrātes ierosinātajām diskusijas tēmām bija par Kopienas skapju izvietošanu Rīgā. Vajag, nevajag? Vai to vajadzētu darīt Rīgas pašvaldībai vai nevalstiskajām organizācijām? Kur Kopienas skapjiem vajadzētu atrasties? Pirmais Kopienas skapis kopš pagājušā gada decembra ir pie Kaņepes kultūras centra. Vieni tajā ievieto pārtiku un produktus, otri paņem. Tādējādi pārtika netiek izšķērdēta. Francijas pilsētā Bordo šādi skapji parādījās pirms pusotra gada un kļuvuši iecienīti. Bordo ir izvērsta sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem, kas ievieto neizlietotos, jāuzsver, kvalitatīvus un patērēšanai drošus produktus Kopienas skapjos. Ēdienu no tiem paņem ne tikai bezpajumtnieki un studenti, bet arī taupīgi un zaļi domājoši cilvēki: kāpēc pirkt, ja var paņemt bez maksas? Zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks Tālis Tīsenkopfs sacīja, ka Somijā veikts pētījums, kā kafejnīcas, restorāni un skolas iesaistās pārtikas palīdzības programmā - piemēram, par nelielu samaksu tiek piedāvāts nopirkt sagatavotās, bet neapēstās porcijas. Vai arī Rīgā tas būtu iespējams, par to vēl jāspriež.

NABADZĪBA LATVIJĀ

Latvijā 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23% cilvēku (Eiropā - vidēji 17%). Visnabadzīgākie ir vientuļie seniori, kuriem ir pāri par 65 gadiem, - 75%.

2019. gada decembrī no visām maznodrošinātām personām Rīgā 10 441 persona vai 90% ir pensijas vecuma personas un pilngadīgas personas ar invaliditāti.

Pieaug Rīgas vecuma pensionāru skaits, kuri turpina strādāt, lai apmierinātu savas pamatvajadzības - pēdējo astoņu gadu laikā tādu personu skaits ir pieaudzis par 15 000, kopējam strādājošo pensionāru skaitam sasniedzot 36 000.

Rīgā siltā ēdiena izdales vietas no aprīļa darbosies Juglā, Ķengaragā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā, Maskavas forštatē, Iļģuciemā vai Āgenskalnā, Sarkandaugavā un Ziepniekkalnā.

Patlaban silto ēdienu joprojām ikviens Rīgas iedzīvotājs var saņemt četrās zupas virtuvēs, neuzrādot dokumentus. Trūcīgajiem un maznodrošinātajiem rīdziniekiem tāpat ir iespēja saņemt Eiropas atbalsta pārtikas pakas desmit vietās Rīgā.

(NE)IZMET PRODUKTUS!

Pārtikas produktus izmest atkritumos mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%.

Visbiežāk produktus, kam beidzies derīguma termiņš, izmet pilsētnieki, savukārt laukos dzīvojošie šādus produktus izbaro mājdzīvniekiem.

20% jeb piektā daļa iedzīvotāju produktus izmet vismaz vienu reizi nedēļā, 5% no visiem aptaujātajiem to dara vairākas reizes nedēļā, 20% to dara vismaz reizi vai pāris reižu mēnesī.

Kopienas skapis ir iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu - tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt Kopienas skapī.

Avoti: SKDS/Rimi, RD Labklājības departaments, Kaņepes kultūras centrs