Pārtikas produkti Latvijas veikalos ir un būs pieejami arī turpmāk, tādējādi satraukumam par to iespējamu iztrūkumu nav pamata, piektdien preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
"Pārtikas produkti Latvijas veikalos ir un būs pieejami," teica ministrs, norādot, ka pārtikas produkcija Latvijā ir saražota vairāk nekā nepieciešams, pārtikas ķēdes turpina strādāt un par produktu piegādi un pieejamību nav bažu.
Gerhards arī aicināja Latvijas iedzīvotājus pārtiku iegādāties pēc nepieciešamības atbilstoši līdzšinējiem paradumiem. Viņš apliecināja, ka Zemkopības ministrija līdz šim sekoja līdzi situācijai pārtikas nozarē un to turpinās darīt arī ārkārtējā stāvokļa laikā.
Tāpat zemkopības ministrs uzsvēra, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas produktus nekā ikdienā valsts iedzīvotāji patērē. Piens, sviests, siers, maize, milti, gaļas izstrādājumi, kā arī citi ikdienas pārtikas produkti ir un būs pieejami Latvijas iedzīvotājiem tāpat kā iepriekš.
Gerhards teica, ka vairākās pārtikas preču kategorijās piedāvājumā dominē tieši vietējie produkti un Latvijas ražotāji ir norādījuši, ka šobrīd vietējā tirgus nodrošināšana ir prioritāte. Uzņēmēji zemkopības ministram arī apliecinājuši, ka cenu veidošanā pieies godprātīgi.
Zemkopības ministrs arī sacīja, ka valdība risina jautājumus, kā sniegt atbalstu ražotājiem, tostarp būs pieejama finanšu garantiju programma līdz miljardam eiro, kas attieksies uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai saglabātu vietu tirgū.
Graudu pārstrādes uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils sacīja, ka uzņēmums strādā pastiprinātā režīmā - visas ražotnes nodarbinātas ar pilnu jaudu. Uzņēmums novērojis strauju pasūtījumu pieaugumu ne tikai no vietējā tirgus, bet arī lielas daļas Eiropas valstu.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs apliecināja, ka kompānija prioritāri ar produkciju plāno nodrošināt vietējo tirgu.
Vienlaikus Amsils mudināja cilvēkus pārdomāti veikt pirkumus, norādot, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražošanas jaudas 3-4 reizes pārsniedz Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc uzņēmuma produkcijas.
Amsils arī apliecināja, ka uzņēmums tuvākajā laikā neplāno mainīt cenas.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis apliecināja, ka Latvijā ražotāji pilnībā var nodrošināt vietējo tirgu.
Viņš uzsvēra, ka tirgotājiem prioritāte ir arī ievērot visas higiēnas prasības, jo veikali ir vieta, kur apgrozās daudz cilvēku.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure teica, ka lielie pārtikas ražotāji ir gatavi situācijai. Ražotāju jaudas ir lielākas nekā pieprasījums kopumā.
Vienlaikus viņa aicināja katru iedzīvotāju pašu izvērtēt, cik daudz preču nepieciešams un saprāta robežās iepirkt pārtiku. Daļa no eksportā realizētajiem apmēriem, ja būs nepieciešams, plānots novirzīt Latvijas tirgum un nav iemesla iepirkt produktus neadekvāti lielos apmēros.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis uzsvēra, ka jaunā koronavīrusa izplatība un pārnešana netiek saistīta ar pārtikas produktiem, līdz ar to arī šaubīties par pārtikas drošumu nav pamata.
Balodis minēja, ka atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai Eiropas Savienības (ES) pārtikas drošuma dienesti neierobežos pārtikas izvešanu vai ievešanu starp ES dalībvalstīm.
Balodis aicināja cilvēkus saglabāt mieru, iegādāties produktus tikai legālās tirdzniecības vietās, bet neiegādāties nezināmas izcelsmes produktus no rokas. Patlaban satraukumam par pārtikas drošuma nav pamata.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Guntis Gūtmanis teica, ka Latvijas zemniekus izbrīna cilvēku rindas veikalos, ņemot vērā katra indivīda reālo spēju patērēt produktus, un aicināja pirkt produktus saprātīgā daudzumā.
"Mēs - lauksaimnieki - apņemamies strādāt tāpat kā līdz šim un piegādāt partneriem produkciju, sākot no gaļas, olām, piena un visa pārējā. Šie produkti veikalos būs tieši tāpat kā līdz šim, un pircējiem nav jābažījas, ka kādā brīdī kaut kas varētu pietrūkt," pauda Gūtmanis.
Arī biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis apliecināja, ka bažām nav pamata, jo Latvijā tiek saražots divas reizes vairāk piena nekā patērēts un pēc nepieciešamības visu šo piena apmēru var arī pārstrādāt uz vietas Latvijā un realizēt pašmāju tirgū. Arī svaigas cūkgaļas pašpatēriņu Latvijā lauksaimnieki var nodrošināt. Pērn iekults tik daudz graudu, ka makaroniem un maizei izejvielas pietiek. Putnkopības nozare saražo pusotru reizi vairāk olu, nekā patērē. Tāpat kartupeļiem vajadzētu pietikt līdz nākamajai sezonai.
Jau vēstīts, ka saistībā Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu. Ārkārtējā situācija būs spēkā līdz šā gada 14.aprīlim. Covid-19 Latvijā līdz šim apstiprināta 17 cilvēkiem.