Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupa aktualizējusi jautājumu, par ko spriests gadu gadiem – vai salīdzinoši nelielo, bet daudzām ģimenēm nozīmīgo ģimenes valsts pabalstu maksāt visām ģimenēm.
Astoņi lati – tik liels pašlaik ir ģimenes valsts pabalsts, ko vecāki saņem par katru bērnu. Taču vasarā daudzas ģimenes, kurās atvase beidza pamatskolu, saskārās ar situāciju, ka pabalstu pārtrauca maksāt.
Ja valdība vakar nebūtu pieņēmusi lēmumu pārdalīt tā sauktā sociālā spilvena naudu par labu Labklājības ministrijas (LM) īstenotajam pasākumam – līdzfinansējumam pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta izmaksai trūcīgajiem, jau septembrī nebūtu naudas, ko maksāt pabalstos. Bez valsts atbalsta pašvaldības nespēj segt lielos izdevumus pabalstiem, jo trūcīgo skaits Latvijā turpina pieaugt.
Šāgada pirmajā pusgadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai no valsts budžeta izlietoti 3 597 889 lati jeb 75,9% no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu, ko šodien izskatīja valdībā.
Labklājības ministrija (LM) veic aprēķinus, vai ar to naudu, kas ieplānota pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu līdzfinansējumam, šim gadam pietiks. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks Neatkarīgajai prognozē, ka naudas varētu arī nepietikt.
Labklājības ministrija (LM) audita rezultātā vēlas panākt, lai garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) un dzīvokļa pabalstu saņemtu visi tie, kuriem tas patiešām pienākas, nevis sodīt pašvaldības par pieļautajām kļūdām, aprēķinot un piešķirot pabalstus.
Vēl pagājušā gada vasarā ieviestie pabalstu ierobežojumi nav atceļami, ņemot vērā ekonomisko situāciju, lēmusi valdība. Viens no argumentiem ir šāgada plānotais sociālā budžeta deficīts, kas gada beigās varētu sasniegt 354,6 miljonus latu.
Labklājības ministrija, veicot izlases veida pārbaudes, vairākās pašvaldībās konstatējusi neatbilstības pabalsta garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta aprēķināšanā un piešķiršanā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.
Lielāka skaidrība par iespējamo pabalstu cirpšanu varētu būt ne ātrāk kā pēc mēneša. Vispirms Finanšu ministrijai ir jāpabeidz darbs pie nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozēm un tad Labklājības ministrija izstrādās savus priekšlikumus sociālā budžeta mazināšanai, norāda premjers Valdis Dombrovskis.
Saeimas Pieprasījumu komisija šodien ar piecām balsīm par, piecām - pret un, četriem deputātiem atturoties, noraidīja desmit Tautas partijas (TP) Saeimas deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), kurā aicināts skaidrot "valdības bezdarbību un vilcināšanos lemt par kredītņēmēju atbalsta programmas sākšanu".
Turpmāk, lai pieņemtu lēmumu par paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, informāciju, kas ir Latvijas Iedzīvotāju reģistra rīcībā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nepieprasīs no pabalsta pieprasītāja.
"Swedbank" peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī pirms uzkrājumiem bija 14 miljoni latu. Pēc uzkrājumu veikšanas "Swedbank" rezultāts šajā ceturksnī ir zaudējumi 45 miljoni latu. Būtiski, ka 2010. gada 31. martā problemātisko kredītu bruto apjoms bija 972 miljoni latu jeb 25% no kopējiem kredītiem.
Līdz 2010. gada 4. aprīlim vecāki saņems vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu 296 latu apmērā un piemaksu par bērna piedzimšanu. Pēc minētā datuma vecāki saņems tikai bērna piedzimšanas pabalstu bez piemaksas.
Ja nevēlamies sociālās apdrošināšanas likmes palielināšanu, tātad kārtējo nodokļu kāpumu, ja negribam, lai tiktu samazinātas pensijas, tad valdībai jau šogad vajadzēs izšķirties, kādus soļus spert, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un stabilitāti.
Ministru kabinets otrdien, 23.martā, atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas regulē prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Lai nodrošinātu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri, būdami bez darba, ir nodibinājuši mikrouzņēmumus, noteikts, ka viņi varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu.