Izsīkusi nauda trūcīgo pabalstiem

Ja valdība vakar nebūtu pieņēmusi lēmumu pārdalīt tā sauktā sociālā spilvena naudu par labu Labklājības ministrijas (LM) īstenotajam pasākumam – līdzfinansējumam pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta izmaksai trūcīgajiem, jau septembrī nebūtu naudas, ko maksāt pabalstos. Bez valsts atbalsta pašvaldības nespēj segt lielos izdevumus pabalstiem, jo trūcīgo skaits Latvijā turpina pieaugt.

Šāgada pirmajā pusgadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai no valsts budžeta izlietoti 3 597 889 lati jeb 75,9% no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu, ko izskatījusi valdība. Savukārt šāgada septiņos mēnešos GMI pabalstu izmaksai veiktas valsts budžeta izmaksas 4,4 miljonu latu apmērā jeb 92,7 procenti no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma. Valsts budžeta līdzekļu atlikums šāgada 1. augustā bija 1 269 322 lati, un ir veikta prognoze par papildus nepieciešamo finansējumu 5 616 482 latu apmērā 2010. gada septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu līdzekļu izlietošanas dinamiku.

LM jau jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai pieprasījumu par papildus nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, citādi – naudas novirzīšana pašvaldībām apstāsies jau septembrī.

Izskatot šo ziņojumu, valdība pieņēma lēmumu 4,4 miljonus latu piešķirt LM budžeta apakšprogrammai GMI un dzīvokļa pabalstu līdzfinansēšanai, pārdalot "sociālā spilvena" naudu.

Lai nodrošinātu pabalstu izmaksu trūcīgām personām, valsts piedalās ar 50 procentu līdzfinansējumu GMI pabalsta un ar 20 procentu līdzfinansējumu mājokļa pabalsta izmaksai. Pārējās izmaksas sedz pašvaldības.

Neatkarīgā rakstīja, ka pašvaldībām ir grūtības nodrošināt pabalstu izmaksu, ko pierāda arī LM dati par trūcīgā statusu saņēmušo personu skaitu un to cilvēku skaitu, kuri saņem mājokļa vai GMI pabalstu. Pašvaldības vēlētos, lai valsts segtu lielāku daļu no pabalstu izmaksām, proti, valsts līdzfinansētu lielāku procentu, īpaši attiecībā uz mājokļa pabalstiem. Tas būtu ļoti aktuāli, tuvojoties rudenim un apkures sezonai.

Valdības ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā 2010. gada pabalstu izmaksu un pieauguma tendences, vienlaikus būtiski ir risināms jautājums par papildu finansējuma nodrošināšanu 2011. gadā, kuru plānots skatīt kompleksi ar 2011. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu. Pašlaik sociālajā stratēģijā iekļautais nākamā gada finansējums ir 7 535 316 lati, attiecīgi, GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 4 739 286 lati un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai 2 796 030 lati.

Trūcīgo skaits ir 2,57 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, bet 37,5 procenti no trūcīgo skaita saņem GMI pabalstu. Šo cilvēku skaits mēnesī pieaug apmēram par 17 procentiem. Savukārt mājokļa pabalstu saņem 2,82 procenti no valsts iedzīvotājiem.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais