Valdis Zatlers: No atomkara nav jābaidās
“Čornobiļā nebija laika baidīties. Tur bija vairāk tāda praktiska pieeja – kā izvairīties no lielām radiācijas devām, neaiziet tur, kur nevajag, jo tā bija nejaušība, vai tu nokļūsi vietā ar lielu radiāciju vai mazu, un datu, kāda īstenībā ir radiācija, nebija,” TV24 raidījumā “Dr. Apinis”, atceroties Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas 40 gadus un sasaistot to ar mūsdienām, stāstīja viens no avārijas seku likvidatoriem, ārsts ortopēds un bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Bet kāpēc nebaidīties? V. Zatlers sapratis, ka atomsprādziena sekas ir tik paliekošas un milzīgas un ka teritorija nav attīrāma ne ar kādiem iespējamajiem līdzekļiem, ieskaitot padomju armiju, kura it kā gatavojās kodolkaram.
“Ja šobrīd kāds runā par taktiskajiem kodolieročiem, ka tie ir tādi maziņi, nekaitīgi, tas viss ir muļķības!” teica V. Zatlers, piebilstot, ka atomsprādzienā piesārņojums ir neprognozējams. Piesārņotā teritorija nav izmantojama pat tam karaspēkam, kas atombumbu ir uzmetis. Tā ir beigta, nederīga teritorija, un kāda velna pēc tad to vajag iekarot, ja tā ir nederīga lietošanai, V. Zatlers ir neizpratnē.
Līdz ar to V. Zatleram ir pārliecība, ka kodolieroči ir tikai draudi un iebiedēšanas līdzeklis, jo pirmoreiz tos lietoja amerikāņi Japānā, lai iebiedētu Japānu un Padomju Savienību. Tas bija skaļš trieciens, un tad likās, ka amerikāņiem vienīgajiem ir atombumba, viņi valdīs pār pasauli. Bet pēc pieciem gadiem Padomju Savienībai arī bija atombumba.
Pēc V. Zatlera domām, šī sacensība ir bezjēdzīga, un toreiz ļoti ātri noslēdza kodolieroču neizplatīšanas līgumu, lai tikai dieva dēļ neizplatās, un uz to atsaucas vēl šodien. Taču pasaulē ir ļoti daudz valstu, kurām ir atomieroči, un pārsvarā tie ir iebiedēšanai, jo konflikts starp Indiju un Pakistānu beidzās tad, kad abām bija kodolieroči.
Un arī šodienas konflikts beigsies tikai tad, lai gan daudzi uzskata, ka irāņiem nevajag atombumbu, uzskata V. Zatlers. Viņš atgādināja, ka jau pirms 25 gadiem saticis gudrus cilvēkus, kuri teikuši, ka labāk, lai viņiem ir, jo tajā brīdī iestājas stabilitāte. Vienīgais jautājums ir, kad rodas līdzsvars. Padomju Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm līdzsvars radās pēc 1500 atombumbām.
V. Zatlers pieļauj, ka Irānas konfliktā atombumbu varētu būt mazāk, bet, ņemot vērā, ka Izraēlai ir 200 atombumbu, būs grūti panākt līdzsvaru.
Tātad svarīgi ir tas, kā mēs skatāmies uz pasauli, un bailes bieži vien ir tās, kas mūs bieži vien dzen nepareizā virzienā. Tās paralizē mūs, un tajā brīdī pazūd veselais saprāts. “Ja mēs tur [Čornobiļā] būtu baidījušies, tad šodien varbūt te nesēdētu,” šādu iespēju pieļāva V. Zatlers. Viņaprāt, piesardzība jāatšķir no bailēm.
“Tagad Lukašenko [Baltkrievijas valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko] mūs baida, ka viņam būs kodolieroči. Nu un tad? Ko tu ar tiem darīsi?” vaicāja V. Zatlers. Ja uzmetīs uz Latviju, vējš visu aizpūtīs atpakaļ uz Baltkrieviju, kas jau vienreiz ir bijis. Pēc V. Zatlera sacītā, politiķu vidū ir maz izpratnes par tehniskām lietām, ko tas viss nozīmē un kāpēc visus šos gadus kopš Hirosimas neviens kodolieročus nav lietojis, ir tikai baidījis.
“Un, ja mēs to sapratīsim un pratīsim iestāstīt saviem cilvēkiem, mēs ļoti labi varam sagatavoties tam, ka esam pasargāti arī no cita veida uzbrukumiem,” sacīja V. Zatlers, uzsvērdams, ka nevarētu runāt tik pārliecinoši, ja nebūtu bijis Čornobiļā pašā sākumā.
