Strādājošiem vecākiem Saeima noraida iespēju saņemt māmiņalgu

Ja nākamgad vajadzētu maksāt vecāku pabalstu arī tiem vecākiem, kuri turpina strādāt, no sociālā budžeta papildus būtu nepieciešams vismaz 21 miljons latu, aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM).

Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atturējās izteikt atbalstu deputāta Ainara Baštika (LPP/LC) priekšlikumam atcelt ierobežojumus strādājošiem vecākiem saņemt pabalstu jeb tā saukto māmiņalgu.

Tikai pēc vēlēšanām deputāti pielika punktu jau vairākus mēnešus ilgušajām debatēm komisijā par vecāku pabalstu, jo pirms tam sēdi no sēdes jautājums tika apspriests, bet nenotika lemšana. Vakar desmit minūšu laikā tas tika izlemts un nobalsots – neviens deputāts gan, vēlēdamies būt saudzīgs gan pret savu kolēģi deputātu, gan pret jautājumu, kas skar ģimenes ar bērniem, nebalsoja pret, izmantojot iespēju atturēties. Par balsoja tikai A. Baštiks un deputāte Inta Feldmane.

A. Baštiks Neatkarīgajai skaidroja, ka viņš šādu priekšlikumu bija iesniedzis, jo no šā gada vecāki, kuri vēlētos strādāt un saņemt pabalstu, to nevar izdarīt. Pat cilvēki, kuriem strādāšana bērna kopšanas laikā ir būtiska profesijai, vai arī tie, kuri vēlētos strādāt nepilnu darba slodzi, to nevar izdarīt. "Ja mēs runājam, ka ir jāveicina dzimstības pieaugums, tad arī kaut kas ir jādara," uzskata A. Baštiks.

Viņam nebija pārsteigums, ka komisija uzreiz pēc vēlēšanām noraidīs viņa priekšlikumu – tas jau esot bijis gaidāms. Visu likumprojektu – grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu – izskatīs ceturtdien Saeimas plenārsēdē, bet bez šā priekšlikuma par vecāku pabalstu. "Līdz vēlēšanām – neko, bet nākamajā nedēļā pēc tām uzreiz noraida. Tas arī parāda attieksmi pret demogrāfijas jautājumiem. Jo mazāk būs kāds, kas par to runās, jo jautājumi tiks pieņemti ātrāk. Ko mēs varam runāt par stabilitāti ilgtermiņā, ja tagad apēdam sēklas kartupeļus, jā, jūtamies forši, bet pēc tam brīnāmies, ka nekas neizaug, ka nav, kas maksā nodokļus," sirdījās A. Baštiks.

Gan iepriekš, gan tagad LM speciālisti liek uzsvaru, ka sociālais budžets nevar atļauties maksāt vecāku pabalstu tiem, kuri gan kopj bērnu, gan strādā. Papildus tas budžetā nākamgad prasītu 21 miljonu latu. LM arī aprēķinājusi: ja pabalstu plānotu maksāt līdz pusotram gadam tikai tiem, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, tas papildus maksātu 26,5 miljonus latu, bet, ja arī tiem, kuri turpina strādāt, – jau 36,4 miljonus latu. "Šādus aprēķinus veicām, jo Saeimas deputātus interesēja, cik naudas būtu vajadzīgs nākamgad pie dažādiem vecāku pabalsta izmaksas scenārijiem," skaidroja LM speciāliste Ināra Baranovska.

A. Baštiks saprot, ka no budžeta būtu nepieciešami papildu izdevumi, tomēr cilvēki, ja viņiem nebūtu jāizvēlas – vai pabalsts, vai darbs –, strādātu un maksātu nodokļus, otrkārt, tie, kuri tagad, lai saņemtu pabalstu, strādā nelegāli, izietu no ēnu ekonomikas.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais