Otrdien, 30.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas deputāti konceptuāli vienojās atbalstīt ģimenes valsts pabalstu saglabāšanu līdzšinējā apmērā arī pēc 2011.gada 1.jūlija.
Ģimenes valsts pabalsts līdz šim bija vienīgais atbalsts no valsts, ko saņēma visas ģimenes ar bērniem katru mēnesi ik gadu, līdz bērns kļūst pieaudzis, neraugoties uz to, vai ģimene ir materiāli nodrošināta vai trūcīga.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasa paaugstināt valsts budžeta finansējumu garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstiem, aģentūru LETA informēja GMI padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Pašvaldības no nākamā gada varētu saņemt lielāku līdzfinansējumu dzīvokļa pabalsta izmaksai trūcīgajiem. Tas varētu būt 50 procentu pašreizējo 20 procentu vietā. Pagaidām gan galīgā lēmuma nav, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kas ir atbildīga par sociālās drošības tīkla pasākumu īstenošanu, vēl gatavo ziņojumu valdībai.
Lai noteiktu, kā pēc 2010.gada 1.novembra tiek aprēķināts vecāku pabalsta minimālais apmērs vienā kalendāra dienā, Labklājības ministrija (LM) precizējusi vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību.
Cilvēka problēmas sākas ārpus sociālā dienesta, taču nereti tieši sociālais darbinieks ir tas, kurš pirmais uzklausījis šo cilvēku. Krīzes apstākļos to, kam nepieciešama palīdzība un atbalsts, kļuvis ievērojami vairāk un valstī valdošās negācijas uz saviem pleciem nes tieši sociālie darbinieki.
Par mazuļiem, kuri dzimuši pēc otrā novembra, vecāki no šīs nedēļas sāk saņemt pabalstus ierobežotā apmērā. Vecāku pabalsta izmaksā ierobežojumi ieviesti jau no šā gada maija, kad vecāku pabalstu vairs nevar saņemt tie vecāki, kuri pēc bērna piedzimšanas turpina strādāt.
No šodienas līdz 2012.gada 31.decembrim maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs būs 80% no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, atgādina Labklājības ministrija (LM).
Kā informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa no 3.novembra līdz 2012. gada 31.decembrim maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs būs 80% no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Šodien Eiropas Parlamenta (EP) balsojumā deputāti nolēma, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.
Rīgas domes Labklājības departamentā jau 4730 rīdzinieku saņēmuši pašvaldības piešķirto pabalstu mācību līdzekļu iegādei. To var izdarīt līdz 31. oktobrim, tāpēc tie iedzīvotāji, kuriem pabalsts pienākas, tiek mudināti nenokavēt noteikto termiņu. Pabalsta apmērs ir 25 lati katram skolēnam ģimenē.
Ja nākamgad vajadzētu maksāt vecāku pabalstu arī tiem vecākiem, kuri turpina strādāt, no sociālā budžeta papildus būtu nepieciešams vismaz 21 miljons latu, aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM).
Priekšlikums atjaunot vecāku pabalsta izmaksu arī strādājošiem vecākiem pagaidām Saeimā nav ne pieņemts, ne noraidīts. Apspriežot deputātiem piedāvātos likuma grozījumus, sadūrusies vēlme atbalstīt jaunos vecākus un veselīgs pragmatisms – kur ņemt naudu valsts budžetā, ja zināms, ka nākamajā gadā gaidāma kārtējā izdevumu samazināšana?
Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupa aktualizējusi jautājumu, par ko spriests gadu gadiem – vai salīdzinoši nelielo, bet daudzām ģimenēm nozīmīgo ģimenes valsts pabalstu maksāt visām ģimenēm.
Astoņi lati – tik liels pašlaik ir ģimenes valsts pabalsts, ko vecāki saņem par katru bērnu. Taču vasarā daudzas ģimenes, kurās atvase beidza pamatskolu, saskārās ar situāciju, ka pabalstu pārtrauca maksāt.
Ja valdība vakar nebūtu pieņēmusi lēmumu pārdalīt tā sauktā sociālā spilvena naudu par labu Labklājības ministrijas (LM) īstenotajam pasākumam – līdzfinansējumam pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta izmaksai trūcīgajiem, jau septembrī nebūtu naudas, ko maksāt pabalstos. Bez valsts atbalsta pašvaldības nespēj segt lielos izdevumus pabalstiem, jo trūcīgo skaits Latvijā turpina pieaugt.
Šāgada pirmajā pusgadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai no valsts budžeta izlietoti 3 597 889 lati jeb 75,9% no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu, ko šodien izskatīja valdībā.
Labklājības ministrija (LM) veic aprēķinus, vai ar to naudu, kas ieplānota pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu līdzfinansējumam, šim gadam pietiks. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks Neatkarīgajai prognozē, ka naudas varētu arī nepietikt.