Cilvēka problēmas sākas ārpus sociālā dienesta, taču nereti tieši sociālais darbinieks ir tas, kurš pirmais uzklausījis šo cilvēku. Krīzes apstākļos to, kam nepieciešama palīdzība un atbalsts, kļuvis ievērojami vairāk un valstī valdošās negācijas uz saviem pleciem nes tieši sociālie darbinieki.
Par mazuļiem, kuri dzimuši pēc otrā novembra, vecāki no šīs nedēļas sāk saņemt pabalstus ierobežotā apmērā. Vecāku pabalsta izmaksā ierobežojumi ieviesti jau no šā gada maija, kad vecāku pabalstu vairs nevar saņemt tie vecāki, kuri pēc bērna piedzimšanas turpina strādāt.
No šodienas līdz 2012.gada 31.decembrim maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs būs 80% no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, atgādina Labklājības ministrija (LM).
Kā informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa no 3.novembra līdz 2012. gada 31.decembrim maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs būs 80% no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Šodien Eiropas Parlamenta (EP) balsojumā deputāti nolēma, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.
Rīgas domes Labklājības departamentā jau 4730 rīdzinieku saņēmuši pašvaldības piešķirto pabalstu mācību līdzekļu iegādei. To var izdarīt līdz 31. oktobrim, tāpēc tie iedzīvotāji, kuriem pabalsts pienākas, tiek mudināti nenokavēt noteikto termiņu. Pabalsta apmērs ir 25 lati katram skolēnam ģimenē.
Ja nākamgad vajadzētu maksāt vecāku pabalstu arī tiem vecākiem, kuri turpina strādāt, no sociālā budžeta papildus būtu nepieciešams vismaz 21 miljons latu, aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM).
Priekšlikums atjaunot vecāku pabalsta izmaksu arī strādājošiem vecākiem pagaidām Saeimā nav ne pieņemts, ne noraidīts. Apspriežot deputātiem piedāvātos likuma grozījumus, sadūrusies vēlme atbalstīt jaunos vecākus un veselīgs pragmatisms – kur ņemt naudu valsts budžetā, ja zināms, ka nākamajā gadā gaidāma kārtējā izdevumu samazināšana?
Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupa aktualizējusi jautājumu, par ko spriests gadu gadiem – vai salīdzinoši nelielo, bet daudzām ģimenēm nozīmīgo ģimenes valsts pabalstu maksāt visām ģimenēm.
Astoņi lati – tik liels pašlaik ir ģimenes valsts pabalsts, ko vecāki saņem par katru bērnu. Taču vasarā daudzas ģimenes, kurās atvase beidza pamatskolu, saskārās ar situāciju, ka pabalstu pārtrauca maksāt.
Ja valdība vakar nebūtu pieņēmusi lēmumu pārdalīt tā sauktā sociālā spilvena naudu par labu Labklājības ministrijas (LM) īstenotajam pasākumam – līdzfinansējumam pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta izmaksai trūcīgajiem, jau septembrī nebūtu naudas, ko maksāt pabalstos. Bez valsts atbalsta pašvaldības nespēj segt lielos izdevumus pabalstiem, jo trūcīgo skaits Latvijā turpina pieaugt.
Šāgada pirmajā pusgadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai no valsts budžeta izlietoti 3 597 889 lati jeb 75,9% no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu, ko šodien izskatīja valdībā.
Labklājības ministrija (LM) veic aprēķinus, vai ar to naudu, kas ieplānota pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu līdzfinansējumam, šim gadam pietiks. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks Neatkarīgajai prognozē, ka naudas varētu arī nepietikt.
Labklājības ministrija (LM) audita rezultātā vēlas panākt, lai garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) un dzīvokļa pabalstu saņemtu visi tie, kuriem tas patiešām pienākas, nevis sodīt pašvaldības par pieļautajām kļūdām, aprēķinot un piešķirot pabalstus.
Vēl pagājušā gada vasarā ieviestie pabalstu ierobežojumi nav atceļami, ņemot vērā ekonomisko situāciju, lēmusi valdība. Viens no argumentiem ir šāgada plānotais sociālā budžeta deficīts, kas gada beigās varētu sasniegt 354,6 miljonus latu.
Labklājības ministrija, veicot izlases veida pārbaudes, vairākās pašvaldībās konstatējusi neatbilstības pabalsta garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta aprēķināšanā un piešķiršanā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.
Lielāka skaidrība par iespējamo pabalstu cirpšanu varētu būt ne ātrāk kā pēc mēneša. Vispirms Finanšu ministrijai ir jāpabeidz darbs pie nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozēm un tad Labklājības ministrija izstrādās savus priekšlikumus sociālā budžeta mazināšanai, norāda premjers Valdis Dombrovskis.