Pēc diskusijas ar sociālajiem partneriem Labklājības ministrija atteikusies no idejas ģimenes valsts pabalstu maksāt tikai trūcīgām ģimenēm. Visticamāk, tāpēc, ka tas būtu papildu slogs pašvaldībām, kurām tādā gadījumā būtu jāuzņemas šā pabalsta administrēšana.
Ceturtdien labklājības ministre Ilona Jurševska un Labklājības ministrijas (LM) speciālisti tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tā kā valdība, sastādot šāgada budžetu, nevarēja vienoties, kā maksāt ģimenes valsts pabalstu, labklājības jomas ekspertiem tika uzdots izstrādāt pabalsta reformas koncepciju ar vairākiem alternatīviem variantiem. Galvenā ideja bija no šā gada maksāt pabalstu tikai ģimenēm, kuras ir trūcīgas, jo tām šāds atbalsts – astoņi lati mēnesī par bērnu – visvairāk ir nepieciešams.
LM izstrādājusi piecus dažādus variantus, kurus cēla galdā apspriešanai arī ar sociālajiem partneriem. LM speciāliste Liene Užule Neatkarīgajai pastāstīja, ka, pēc diskusijas dalībnieku uzskatiem, pašreizējā ģimenes valsts pabalsta sistēma būtu saglabājama, tomēr, tā kā ir jālemj par konkrētu variantu, puses vienojās, ka krīzes apstākļos kā labākie no piedāvātajiem modeļiem varētu būt divi.
Izpētot LM piedāvātos variantus, rodas secinājums, ka pamatā ņemts finanšu aspekts, proti, vai "varēsim iekļauties tajā naudas summā, cik mums šogad uz šā pabalsta rēķina jāsamazina", jo, kā zināms, pieņemot šā gada budžetu, tika paredzēts, ka uz ģimenes pabalsta izmaiņu rēķina tiks ietaupīta jau konkrēta naudas summa – 11,5 miljoni latu. Tajā pašā laikā ir saglabāta vēlme atbalstīt tieši ģimenes ar vairākiem bērniem.
Viens no variantiem paredz, ka ģimenes valsts pabalstu bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam astoņu latu apmērā varētu maksāt ģimenēm, kurās ir divi bērni. Tas nozīmē pabalstu nemaksāt ģimenēm, kurās ir viens bērns. Taču, kā norāda LM, šis variants neiekļaujas prasītajā konsolidācijas apmērā un ir par 2,8 miljoniem "dārgāks". Tajā pašā laikā šādas izmaiņas skartu vismazāko skaitu cilvēku, jo vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu pabalstu turpinātu saņemt. Līdzīgs pēc būtības ir arī cits variants, kur LM piedāvā maksāt pabalstu arī tikai divbērnu ģimenēm, tikai mazāku – 5,4 latus.
Vēl viens variants paredz pabalstu maksāt tikai daudzbērnu ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni – pabalsts par katru bērnu būtu 18,5 lati. No pabalstu saņēmēju skaita tādas ir 15 procentu. Arī šo variantu kā vienu no perspektīvākajiem atbalsta pati LM. Šo un variantu, kur pabalsts tiktu maksāts, sākot no diviem bērniem ģimenē un tā apmērs būtu astoņi lati, LM virzīs tālāk apspriešanai valdībā.
LM piedāvāja arī variantu, kur ģimenes valsts pabalsts tiktu maksāts tikai trūcīgām ģimenēm (15,7 lati par bērnu) – šādu ģimeņu īpatsvars pabalstu saņēmēju vidū ir 17,7 procenti. Tāpat LM bija izstrādājusi arī variantu, apvienojot divas alternatīvas, – pabalstu maksāt gan daudzbērnu ģimenēm, gan trūcīgām ģimenēm – 9,6 latus par bērnu. Tad pabalstu saņemtu aptuveni trešdaļa ģimeņu.
Diskusijā esot panākta vienošanās, ka pabalsta piešķiršanu nevajadzētu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa izvērtēšanu, jo šā pabalsta mērķis nav sociālā palīdzība. Tomēr, ja tiks izvēlēts variants atbalstīt tikai divu vai trīs bērnu ģimenes, nesaistot to ar materiālo situāciju, valdībai būtu jāpaskaidro, ar ko viena bērna ģimene ir sliktāka par citām.