Ģimenes valsts pabalsts līdz šim bija vienīgais atbalsts no valsts, ko saņēma visas ģimenes ar bērniem katru mēnesi ik gadu, līdz bērns kļūst pieaudzis, neraugoties uz to, vai ģimene ir materiāli nodrošināta vai trūcīga.
Šādi pabalsti, kurus maksā ģimenēm par to, ka tajās aug bērns, ir praktiski visās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Ģimenes valsts pabalsts pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis no četriem līdz astoņiem latiem par pirmo bērnu ģimenē. Par nākamajiem bērniem valsts maksāja nedaudz lielāku pabalstu, tā akcentējot, cik svarīgi, lai Latvijā ģimenēs dzimtu otrie, trešie un ceturtie bērni. No šāda pabalsta valdība atteicās pērn, jo bija jāekonomē valsts nauda, nosakot visiem vienādu astoņu latu pabalstu. Šā gada pirmajā pusgadā izdevumi ģimenes valsts pabalstam bija 18 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas (LM) informācija (gadā pabalsts izmaksā ap 40 miljoniem latu). LM aprēķinājusi ieguvumus no pabalsta samazinājuma – ietaupījums valsts budžetā, par visiem bērniem nosakot vienādu ģimenes valsts pabalsta apmēru, 2009. gadā bija 3 miljoni latu, bet 2010. gadā – 5,9 miljoni latu. Reāli ģimenēm tas nozīmē, ka pabalsta vidējais apmērs samazinājies par 1,39 latiem, bet vairāk nekā 60 000 ģimeņu samazinājums bijis daudz būtiskāks – vidēji 5,37 lati. Vēl vasarā, izskatot ziņojumu valdībā par pabalstiem, LM uzsvēra, ka pabalsta ierobežojums turpināms, turpmāk nedrīkst šo pabalstu samazināt vai atcelt.
Diskusija par iespēju ģimenes valsts pabalstu maksāt tikai trūcīgām ģimenēm ilgst gandrīz desmit gadu, taču, izvērtējot sistēmas maiņas plusus un mīnusus, iepriekš vienmēr secināts, ka, pirmkārt, šis pabalsts sākotnēji ieviests kā universāls pabalsts par katru bērnu, neraugoties uz to, kādā ģimenē viņš dzīvo, bet, otrkārt, jauna kārtība, ja pabalstu piešķirtu, izvērtējot personas ienākumus, būtu daudz grūtāk administrējama un uzliktu papildu slogu pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Arī Pasaules Banka un Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupa rosinājuši pabalstu nemaksāt visiem. Ja ģimenes valsts pabalsts netiktu maksāts visām ģimenēm, ietaupījums budžetā būtu 4,8 miljoni latu, liecina darba grupas aprēķini. Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone sacīja, ka būtu iespējams noteikt ienākumu robežu, līdz kurai šo pabalstu maksātu, bet nemaksāt cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, nesekojot šim pabalstam, pat nepamana, ka tādu izmaksā. Šodienas apstākļos pabalstu vajadzētu maksāt tikai tiem, kam reāli tas ir vajadzīgs.
Pašlaik no apmēram 330 000 ģimenēm pabalstu nesaņem tikai 5%.
LM speciāliste Marika Kupče atzīst, ka jautājums par pabalsta reformu ir darba kārtībā un galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Taču ideja ir ģimenes valsts pabalstu maksāt tiem, kas attiecīgajā brīdi ir trūcīgo statusā (tas tiek piešķirts uz laiku no 6 līdz 12 mēnešiem). LM rīcībā pašlaik nav tādu statistikas datu, cik no trūcīgajām ģimenēm ir ģimenes ar bērniem. Trūcīgo personu skaits ir 180 000.
***
UZZIŅAI
Kas ir ģimenes valsts pabalsts?
- To maksā Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods
- Ģimenes pabalstu piešķir vienam no vecākiem
- Ģimenes valsts pabalsta apmērs 8 lati par katru bērnu
- 2010. gada janvārī pabalstu saņēma par 373 626 bērniem
- 2010. gada septembrī pabalstu saņēmēju skaits samazinājies līdz 336 590
Avots: VSAA