Pretēji Ministru kabineta lēmumam Labklājības ministrija (LM) neatbalsta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu tikai trūcīgām ģimenēm un savā reformas koncepcijā izskatīšanai valdībā apņēmusies iekļaut arī variantu, kas paredz saglabāt pašreizējo situāciju – astoņu latu pabalstu par visiem bērniem.
Tomēr, vai tas izdosies, ir atkarīgs no labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) politiskās spējas pārliecināt citus ministrus un valdības vadītājus. Diskusija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā vakar pierādīja, ka deputātiem atšķiras viedokļi, taču vairākums uzsver: pabalsts jāsaglabā visām ģimenēm.
Nauda jau atņemta
LM sagatavojusi piecus alternatīvus variantus ģimenes valsts pabalsta reformai, lai šā gada otrajā pusē varētu izpildīt jau apstiprinātajā valsts budžetā paredzēto 11 miljonu latu samazinājumu uz pabalstu rēķina. To Saeimā vēlreiz uzsvēra LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece: "Pēc sarunām ar starptautiskiem aizdevējiem sekoja valdības lēmums, ka no 2011. gada 1. jūlija ģimenes valsts pabalstu izmaksā pašvaldības un paredzēto 11,2 miljonu ietaupījumu veido pieņēmums, ka pabalstu izmaksā tikai trūcīgām ģimenēm."
Saskaņā ar piedāvātajiem variantiem pabalstu nākotnē varētu maksāt tikai tām ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu, vai tikai tām, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Pabalsta apmērs atšķi-ras – ja valsts gribētu maksāt visām divu un vairāk bērnu ģimenēm, tad tas būtu jāsamazina uz pusi.
Nav reforma
LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks sacīja, ka "paši mēs to neuzskatām par pabalstu reformu, tagad tā ir modelēšana atbilstoši pieejamiem līdzekļiem". Tostarp ierēdnis arī atzīst, ka LM neatbalsta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu tikai trūcīgām ģimenēm, jo, "piešķirot šo pabalstu tikai trūcīgiem, mēs veidojam sabiedrību, kurai ir izdevīgi tādai būt, jo tad var saņemt pabalstu". Iedzīvotāji tad pamatoti varētu uzdot jautājumu: vai man jākļūst par trūcīgo, lai saņemtu bērnu pabalstu? Otrkārt, mainot pabalsta piešķiršanas kārtību, jāmaina arī tā administrēšana – ja valsts pabalstu piešķir valsts, tā pati to arī administrē. Ja pabalstu maksātu tikai trūcīgām ģimenēm, tas, visticamāk, būtu jāuzņemas pašvaldībām. Lai gan sākotnēji tās dziļdomīgi klusēja, tagad skaidri pateikušas nē.
Asas diskusijas
Saeimā izvērtās visai asas diskusijas par ģimenes pabalstu, sākot no pārmetumiem ministrijai, kas "neaizstāv bērnus un ģimenes no starptautiskajiem aizdevējiem", līdz tam, ka "mēs nedrīkstam 2011. gadu saukt par Latvijas iznīcības gadu" (deputāte Rita Strode (PLL)). Tomēr jāņem vērā, ka tā būs politiska izšķiršanās, jo izmaiņas pabalstu jomā pieņems ne tikai valdība, bet arī Saeima, kuras lēmums būs galīgais.
Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) sacīja: ja izmaiņas stāsies spēkā, informēsim starptautiskos partnerus, ka Latvija pārkāpj Eiropas Sociālās hartas 12. pantu. Tas noteic, ka visiem apgādājamiem ir tiesības uz sociālo aizsardzību. Pret pabalstu atņemšanu bērniem bija arī Andris Bērziņš un Māris Dzelzskalns (abi ZZS), norādot, ka krīzes laikā tieši ģimenes ar bērniem ir jāatbalsta, nevis tām jāatņem pēdējais. Deputāti sprieda, ka varētu aicināt tās ģimenes, kurām šis pabalsts neko nenozīmē, atteikties. To var darīt, un, pēc LM datiem, pašlaik pabalstu nesaņem 8 procenti ģimeņu.
Deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) bija tieša: ar dažu ģimeņu atteikšanos no pabalsta būs krietni par maz, lai sasniegtu nepieciešamo konsolidāciju un pārliecinātu aizdevējus mainīt viedokli. Tāpēc turpināma smagā diskusija par šī pabalsta izmaiņām, padarot to mērķētāku – tiem, kam tas patiešām ir nepieciešams.