Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārsteidzis atbildīgo ministru kūtrums, vērtējot nepamatotu pabalstu piešķiršanu pašvaldībās no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem, pārskatā par komisijas darbu rudens sesijā norādījusi tās vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
Sociālo lietu komisijas deputātu uzmanības lokā šoruden bijuši pārkāpumi pašvaldību sociālo dienestu darbā, tērējot "sociālās drošības spilvena" naudu. "Pārsteidza atbildīgo ministru kūtrums, pat necenšoties noskaidrot, kuros sociālajos dienestos ir vislielākās problēmas ar nepamatotu pabalstu izmaksu," uzsvērusi Barča.
Deputāti pauduši apņēmību šā jautājuma attīstībai sekot līdzi arī turpmāk, gan pārraugot ministriju darbu, gan dodoties izbraukuma sēdēs uz sociālajiem dienestiem.
Izvērtējot jaunā gada lielākos izaicinājumus, Barča pavēstījusi, ka nopietnas sarunas komisijā vēl gaidāmas par ģimenes valsts pabalsta likteni, kura apmērs patlaban ir astoņi lati mēnesī un kurš tiek piešķirts visām ģimenēm neatkarīgi no to ienākumiem. "Arī komisijas deputāti noteikti iesaistīties šā jautājuma izskatīšanā un rūpīgi vērtēs, vai valstij patiešām jāatsakās no vienīgā universālā pabalsta ģimenēm," klāstījusi Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja.
Kā vēl vienu sociālās jomas aktualitāti tuvākajā laikā Barča minējusi nepieciešamību sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļu, lai saglabātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. "Pirmie soļi, lai arī ne visai populāri, ir jau veikti. Priekšā vēl nopietna diskusija par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Taču esmu pārliecināta, ka īpaši svarīgi ir apkarot nodokļu nemaksāšanu un izskaust ekonomikas pelēko zonu, un te valdībai ir jāpiedāvā svaigas un inovatīvas idejas. Ja nodokļus maksātu visi, iespējams, mums nebūtu jārunā par sociālo iemaksu likmes palielināšanu darba ņēmējiem un citiem nepatīkamiem, bet šajā situācijā diemžēl neizbēgamiem soļiem," viņa norādījusi.
Pievēršoties komisijas veikumam rudens sesijā, Barča kā vienu no svarīgākajiem panākumiem izcēlusi asistenta pakalpojuma ieviešanu cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti. Tā kā valsts pamatbudžetā līdzekļus šim pakalpojumam nākamajam gadam atrast nevarēja, komisija nāca klajā ar iniciatīvu šim mērķim piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tādējādi no nākamā gada pirmās grupas redzes invalīdi varēs saņemt pabalstu asistenta pakalpojuma apmaksai uz laiku līdz 10 stundām nedēļā. Tas ir ļoti vajadzīgs, lai neredzīgo ļaužu dzīve kļūtu neatkarīgāka, lai varētu ērtāk nokļūt uz darbu, mācībām vai iestādēm.
Barča arī uzsvērusi, ka, neskatoties uz nepieciešamajiem konsolidācijas pasākumiem, sociālajā jomā ir izdevies izvairīties no pensiju un pabalstu samazinājuma. Tomēr vēl turpmākajos trijos gados pensijas netiks indeksētas, bet tiem, kuri pensijā dosies 2012.gadā, nebūs piemaksas par stāžu, kas uzkrāts līdz pensiju sistēmas reformai. Tiesa, pensionāriem, kuriem piemaksa jau ir piešķirta, tā tiks saglabāta.
Jau vēstīts, ka Saeima rudens sesiju slēdza 27.decembrī, bet darbu ziemas sesijā sāks 10.janvārī.