Lai gan nākamā gada budžeta projektā izdevumu samazinājuma ailēs sociālajā budžetā konkrēti minēti 11,5 miljoni latu, kurus izdotos ieekonomēt, ja ģimenes valsts pabalstu maksātu tikai trūcīgām ģimenēm, Labklājības ministrija cer, ka to nevajadzēs darīt. Šādu viedokli pauž labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), norādot, ka pabalstu ģimenēm varētu neatņemt, ja situācija ekonomikā turpinās uzlaboties.
Valdība nolēma, ka ģimenes valsts pabalsts – astoņi lati mēnesī – pagaidām ir saglabājams, taču pusgada laikā jāveic pabalsta reforma. Tomēr jau tagad budžeta projektā paredzēts, ka 2011. gadā no šī pabalsta reformas būs ieguvums 11,2 miljoni latu. Kopā ar budžeta projektu Saeimā ir iesniegti arī konkrēti likuma grozījumi, tostarp sociālajā jomā. Taču attiecībā uz bērnu pabalstiem šādu piedāvāto likuma grozījumu nav. "Tas ir sensitīvs jautājums un apzināti nav iekļauts budžeta paketē," atzina labklājības ministre, "tas ir arī pārdomāts lēmums – iespējams, pēc pusgada situācija būs mainījusies, būs labāki ekonomiskie rādītāji un pabalstu varētu ģimenēm neatņemt." Uz jautājumu, kāpēc budžeta projektā parādās, ka nākamgad būs šie miljonu ietaupījumi, I. Jurševska atklāti saka: "Lēmumi valdībā tiek pieņemti vienkārši. Mums pasaka, vai varat piedāvāt citu avotu, kur šos miljonus sociālajā jomā gūt? Mēs pašlaik neredzam šādas iespējas, tāpēc piekritām, ka šāds iespējamais samazinājums tiek ierakstīts."
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) gan sagrauj LM optimismu: "Nav variantu, ka šādu reformu nevajadzēs veikt. Budžetā šis ietaupījums ir plānots."
Taisnība, ka par ģimenes valsts pabalstu ir diskutēts vairākkārt, tomēr nopietna reforma, kas ietvertu visus jautājumus – kādai iedzīvotāju grupai maksāt, kas administrētu, līdz šim nav bijusi izvērtēta. Viens no jaunākajiem variantiem ir maksāt pabalstu daudzbērnu ģimenēm. I. Jurševska uzsver: esam valdībā arī norādījuši, ka šī pabalsta atcelšana var draudēt ar Satversmes tiesu.